V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 3.aprīlis 

..Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū (Mt. 28:2)

Jā, labi apskatiet šo klints gabalu!

Kā milzīga, naidā savilkta dūre tas noslēdza Jēzus kapu. Priekšpusē to greznoja Romas pārvaldnieka zīmogs, it kā gribēdams lielīties: “Esmu pilnvarots no visaugstākās vietas uz visiem laikiem noslēgt Jēzus kapu. ”Tā šis akmens kļuva par pieminekli ienaidam pret Jēzu. Tas bija Evaņģēlija vārda izskaidrojums: “Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.”

Un nu mēs redzam šo pašu akmens bluķi augšāmcelšanās rītā! Stāv rakstīts: “..enģelis..piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū.” Kādēļ viņš nosēdās uz tā? Viņš taču nebija noguris! Eņģelis gribēja izpaust skaidri: šis akmens, kas bija Jēzus noraidīšanas zīme, tagad stāsies augšāmceltā kalpībā. Tas kļūst par kanceli, no kuras pirmo reizi tiek pasludināta augšāmcelšanās vēsts.

Ja akmens varētu runāt, tas varbūt teiktu: “Esmu piedzīvojis brīnišķu pārmaiņu. Es biju Dieva Dēla ienaidnieku lietošanā. Bet tagad es drīkstu kalpot Viņā – Augšāmceltajam!”

Tā šis akmens ir daudzu kristiešu attēls. Apustulis Pāvils bija kā akmens pret Jēzu. Taču kā viņš vēlāk stāvēja un cīnijās augšāmceltā Kunga pusē! Un apustulis Pēteris! Naktī pirms krustā sišanas viņš atstūma Kungu no sevis: “Es negribu Viņu pazīt!” Bet piecdesmit trīs dienas vēlāk viņš kļuva spēka pilns Jēzus liecinieks. Jēzus mira pie krusta un tika uzmodināts, lai arī mēs piedzīvotu šādas pārmaiņas.

Kungs! Lauz mūsu ļauno miesas prātu un ņem mūs Savā varā! Āmen.