Priekšvārdi ķeizaram Kārlim V
Neuzvaramais valdniek, augstais ķeizar, visžēlīgais kungs! Jūsu ķeizariskā majestāte ir izziņojusi valsts saeimu Ausburgā, lai spriestu par palīdzību pret turkiem, visbriesmīgākajiem mūžsenajiem kristiešu vārda un reliģijas ienaidniekiem, kā varētu viņu trakošanai pretoties ar drošiem pasākumiem un nemitīgu gatavošanos karam, un tāpat arī par nesaskaņām mūsu svētās reliģijas un kristīgās ticības lietā, lai šajā reliģijas lietā partiju ieskatus un domas savā starpā mīlestībā, lēnprātībā un laipnībā visu klātbūtnē abpusēji uzklausītu, apdomātu un apspriestu, ka to, ko abas puses rakstos nepareizi apskatījušas, ievirzītu pareizās sliedēs, un tā šajā lietā varētu panākt izlīgumu un atgūt vienu nesajauktu patiesību un kristīgu vienprātību, lai mēs tomēr mācītu vienu skaidru un patiesu reliģiju un tā kā mēs esam un cīnamies viena Kristus vadībā, tā arī lai varam dzīvot vienā kristīgā baznīcā vienotībā un vienprātībā. Un tā kā mēs, apakšā parakstījusīes, līdz ar citiem kūrfirstiem un valdītājām kātrām esam aicināti uz izziņoto valsts saeimu, tad , ķeizara pavēlei paklausīgi sekodami, esam atnākuši agrāk Ausburgā un gribam sacīt bez lielīšnās; mēs esam šeit ieradušies starp pirmajiem. Kad nu Jūsu ķeizariskā majestāte kūrfirstiem, firstiem un citām valsts valdītājām kārtām, še Ausburgā, pašā sapulču laika sākumā starp pārējām lietām bija noteikusi, ka katrai valsts valdošai kārtai ķeizara rīkojuma spēkā ir jāceļ priekšā un jāparāda vācu un latīņu valodā savi ieskati un domas, tad pēc notikušās apspriedes nupat (nedēļas) ceturtajā dienā (t.i.,trešdienā), ir dota atbilde Jūsu ķeizariskajai majestātei, ka mēs no savas puses tuvākajā sestajā dienā (t.i., piektdienā) nodosim mūsu ticības apliecības artikulus. Tā mēs, Jūsu ķeizariskās majestātes gribai paklausīdami šajā reliģijas lietā, iesniedam mūsu mācītāju un mūsu ticības apliecību, kā šo mācību pēc Svētiem Rakstiem un skaidrā Dieva vārda viņi līdz šim mūsu zemēs, firstu pārvaldījumos, valstīs, pilsētās un novados ir sludinājuši un mācījuši draudzēs. Kad saskaņā ar minēto ķeizariskās majestātes pavēli arī citi kūrfirsti, firsti un valsts valdītājas kārtas būs iesnieguši līdzīgos latīņu un vācu rakstos savus ieskatus reliģijas lietā, tad esam gatavi paklausībā Jūsu ķeizariskajai majestātei, mūsu visžēlīgaam kungam, draudzīgi apspriesties ar šiem augstajiem kungiem, mūsu draugiem un valdoš jām kārtām par lietderīgiem un pieņemamiem ceļiem, lai, cik vien godīgi iespējams, vienotos un šādā veidā lietu nokārtotu starp mūsu partijām abpusēji pēc iesniegtiem rakstiem, samierinoši, bez naidīga sasprindzinājuma, Dievam palīdzot, izlīdzinot nesaskaņas un mums atkal nonākot vienas patiesas, vienprātīgas reliģijas, tāpat kā visi esam un cīnāmies viena Kristus vadībā un kā mums vajag apliecināt vienu Kristu, saskaņā ar jūsu ķeizariskās majestātes pavēli, lai visi tiktu novesti pie Dieva patiesības. To mēs izlūdzamies Dievam ar viskvēlākajām lūgašanām. Bet ja arī pārējo kūrfirstu, firstu un valdītāju kārtu kā otrās puses vainas dēļ šī lieta pēc Jūsu ķeizariskās majestātes pavēles, proti, ar abpusēju rakstu iesniegšanu un miermīlīgu salīdzināšanu neietu uz priekšu un būtu bez kādiem panākumiem – tad tomēr mēs nekādā ziņā neļausim sevi noraidīt, lai tik vien, kaut kādā veidā vienodamies, varētu panākt kristīgu vienprātību, ja tas vien var notikt ar Dievu un labā sirdsapziņā. Kā Jūsu ķeizariskā majestāte, tā arī pārējie kūrfirsti un valsts valdītājas kārtas, un kurš katrs, kas patiesi mīl reliģiju un ir dezīgi tai pieķēries, kurš katrs, kas šo lietu uzklausīsies ar taisnīgu prātu, mūsu centieniem laipni un ar cieņu varēs atzīt un saprast no šīs mūsu un mūsējo ticības apliecības. Jūsu ķeizariskā majestāte laipni ir darījusi zināmu kūrfirstiem, firstiem un valsts valdītājām kārtām ne vienu reizi vien, bet bieži un (vēl) Špeieras valsts saeimā, kas notika Tā Kunga 1526,gadā, un ar Jūsu ķeizarisko rakstveida pavēli noteikusi valsts vārdā izsludināt un lasīt visiem priekšā, ka Jūsu ķeizariskā majestāte šajā reliģijas lietā zināmu iemeslu dēļ, kuri toreiz tika minēti, negribot neko noteikt, bet gan gribot pamudināt Romas pāvestu baznīcas konsila sasaukšanai. Tas pats un vēl plašāk tika paskaidrots pirms gada pēdējā valsts saeimā Špeierā, kur Jūsu ķeizariskā majestāte ar Ferdinanda kungu, Bohēmijas un Ungārijas ķēniņu, mūsu draugu un laipno kungu, un pēc tam ar sarunu vadītāju un ķeizara pilnvarotajiem starp citām lietām saskaņā ar norīkojumu lika pavēstīt, ko Jūsu ķeizariskā majestāte apdomājusi un izlēmusi līdz ar Jūsu ķeizariskās majestātes valdības vietnieku, priekšsēdētāju un ķeizariskās valdības padomniekiem un sūtņiem no citām valdītājām kārtām, kas sanākuši Regensburgā uz apspriedi par vispārējā koncila sasaukšanu, un ka Jūsu ķeizariskā majestāte arī atzīst par derīgu sasaukt koncilu, un , kad tās lietas, kuras toreiz bija pārrunājamas starp Jūsu ķeizarisko majestāti un Romas pāvestu, esot tuvu vienprātībai un samierinājumam, tad Jūsu ķeizariskā majestāte nešauboties, ka Romas pāvests būšot pierunājams vispārīga konsila noturēšanai. Tāpēc Jūsu ķeizariskā majestāte laipni apliecināja gatavību gādāt, lai Romas pāvests būtu vienis prātis tādu koncilu visdrīzākajā laikā sasaukt. Ja nu tā notiktu, ka šīs nesaskaņas starp mums un otru pusi netiktu draudzīgi nokārtotas, tad piedāvājamies Jūsu ķeizariskās majestātes priekšā pārpārim visā paklausībā sanākt un (savu) lietu aizstāvēt tādā kristīgā un brīvā vispārīgā konsilā, kura sasaukšanas vajadzību visās valsts saeimās, kādas vien ir notikušas Jūsu ķeizariskās majestātes valdības gados , kūrfirsti, firsti un valsts valdītājas kārtas ar visnopietnākajiem apsvērumiem vienmēr lielā vienprātībā ir vēlējušies. Pēc šī sasaucamā koncila un Jūsu ķeizariskās majestātes šajā tik ļoti lielajā un vissvarīgākajā lietā mēs arī jau agrāk pieklājīgā veidā un tiesiskā formā esam lūguši palīdzību (resp., apelējuši). Šajā apelācijā arī vēl tagad mēs pastāvam un nedz gribam, nedz varam atkāpties, neļaujoties ne šādai, ne citādai iespaidošanai, izņemot, ja vien lieta draudzīgi, saskaņā ar ķeizara rakstiskā izsaukuma(citācijas) vēlēšanos tiktu uzklausīta un nokārtota kristīgā vienprātībā. To arī še, visiem redzami, oficiāli apliecinām.Viens komentārs
Pašlaik komentāri ir slēgti šim rakstam.
Satura rādītājs
- Dž.Vašingtona Universitātes koris ‘’University Singers’’ uzstājas Jāņa baznīcā 2015. gada 22. maijā
- Koncerti Svētā Jāņa baznīcā Rīgā
- Slavēšanas dziesmu vakars 7. martā plkst. 19:00
- Laipni lūdzam - sazinieties ar Jāņa draudzi
- Latvijas būvniecības Gada balva 2016 - mums, Svētā Jāņa draudzei!
- English worship service in Riga (Next worship service in November 1st)
- Baptism
- Instruction
- Lord’s Supper
- Publikācijas
- Mārtiņš Luters
- Mārtiņa Lutera Mazais Katehisms
- Mārtiņa Lutera Mazā katehisma skaidrojums
- Mārtiņa Lutera 95 tēzes
- M. Lutera dzīve un kalpošana
- Mārtiņa Lutera Lielais Katehisms
- Augsburgas ticības apliecība
- I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 1.- 4. artikuli
- I daļa. Vissvarīgāgie ticības artikuli, 5.- 8. artikuli
- I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 9.- 12. artikuli
- I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 13. - 16.artikuli
- I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 17. - 19.artikuli
- I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 20.artikuls
- I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 21.artikuls
- II daļa. Artikuli, kuros apskatītas atmestās aplamās paražas, 22.artikuls
- II daļa. Artikuli, kuros apskatītas atmestās aplamās paražas, 23.artikuls
- II daļa. Artikuli, kuros apskatītas atmestās aplamās paražas, 24.artikuls
- II daļa. Artikuli, kuros apskatītas atmestās aplamās paražas, 25. artikuls
- II daļa. Artikuli, kuros apskatītas atmestās aplamās paražas, 26. artikuls
- II daļa. Artikuli, kuros apskatītas atmestās aplamās paražas, 27.artikuls
- II daļa. Artikuli, kuros apskatītas atmestās aplamās paražas, 28.artikuls
- Gala vārdi, Ausburgas ticības apliecība
- Augsburgas ticības apliecība, krievu valodā
- Rīgas Svētā Jāņa baznīcas vēsture
Jaunākie komentāri
- Mēs iesim mājās attaisnoti
Jānis / pirms 73 mēn.
- Iesvētes mācības sāksies 18.septembrī. Aicinām pievienoties!
Astere / pirms 75 mēn.
- Iesvētes mācības sāksies 18.septembrī. Aicinām pievienoties!
Jānis / pirms 75 mēn.
- Draudzes dienas “DIVAS VALSTĪBAS” no 3.-5.augustam!
guntabl / pirms 76 mēn.
- Draudzes dienas “DIVAS VALSTĪBAS” no 3.-5.augustam!
Armands / pirms 77 mēn.
„Ticības apliecības nav individuālo teoloģisko uzskatu izklāsts; tie ir doktrīnu formulējumi, kuri līdz pat pašam niecīgākajam sīkumam ir izprotami tieši kā šie Baznīcai uzticēto Rakstu skaidrojumi, tai dotie līdz ar pasludināšanas uzdevumu. Ticības apliecības primārajā nozīmē ir Rakstu ekspozīcija, konkrētāk, visu rakstu apkopojums, liecība par Rakstu būtību, liecība par glābjošo Evaņģēliju. Balstoties uz visu Rakstu pamata, Ticības apliecības mērķis ir apkopot Rakstu pasludinājumu daudzumu doktrinālos artikulos, kas vērsti pret attiecīgā laika maldiem un domāti patiesā pasludinājuma pasargāšanai toreiz un turpmākā laikā.
Taču Rakstu interpretāciju, kurā viens atsevišķs Baznīcas loceklis nostājas pret viltus mācībām, vēl nevar saukt par Ticības apliecību. Tikmēr, kamēr Ticības apliecības tiek uzskatītas par Melanhtona vai Lutera tekstiem līdz ar citiem Melanhtona vai Lutera sacerējumiem, tās vēl nav nosaucamas par Ticības apliecībām. Tieši Ticības apliecībās Rakstus interpretē nevis indivīds, bet gan Baznīca. Pat ja Ticības apliecības autors ir Melanhtons vai Luters, tās vairs nepieder šiem atsevišķiem Baznīcas locekļiem. Gluži pretēji, par tām atbildību uzņēmusies Baznīca. Tagad tās ir goda upuris, kuru sniedz visa ticīgo draudze, līdz ar to slavēdama Dieva žēlastību kopīgā grēku nožēlā un kopīgā ticībā.” – Ed. Šlinks ( Edmund Schlink)
Šo tekstu izlasīju Dž.A.O. Proisa grāmatā „Otrais Mārtiņš” , grāmatā par Mārtiņu Heimnicu , vienu no Konkordijas formulas. autoriem. Šīs grāmatas un mūsu diskusijas par apzagto luterismu ietekmē sameklēju Vienprātības grāmatu. Lasīt vai nelasīt Vienprātības grāmatu ir katra luterāņa brīva izvēle, tikai „kur vien luterāņi ir vienprātīgi apliecinājuši Vienprātības grāmatā noteikto Bībeles mācības saturu un baznīcas dzīvi organizējuši pēc tās, tur luterāņu baznīcas ir bijušas patiesi stipras un varenas”
„Tā Kunga 1530.g. 25. jūnijs, plkst. 15, Augsburgas sanāksme…
Luterāņu pārstāvim, lajam kancleram Baijeram, iznākot priekšā un iesākot lasīt Augsburgas ticības apliecību , visa luterāņu puse piecēlās , lai divas stuindas, plecu pie pleca stāvot , līdzi liecinātu par savu ticību.
Vēsturiski šī diena tiek uzskatīta par evaņģēliski luteriskās baznīcas dzimšanas dienu, bet būtībā tā bija daudz kas vairāk – visas kristīgās Baznīcas atdzimšanas diena” Māc.Guntis Kalme