I daļa. Vissvarīgākie ticības artikuli, 9.- 12. artikuli 

9.artikuls

Par Kristību

Par Kristību māca, ka tā ir nepieciešama pestīšanai, jo ar Kristību tiek dāvāta Dieva žēlastība, un ka bērni ir jākrista, lai tie, Kristībā Dievam novēlēti, taptu uzņemti Dieva žēlastībā.

Noraida anabaptistus, kuri neatzīst bērnu kristīšanu un apgalvo, ka bērni bez Kristīšanas tiekot glābti.

10.artikuls

Par Tā Kunga Mielastu

Par tā Kunga Mielastu māca, ka Kristus miesa un asinis ir patiesi klāt un tiek pasniegtas Tā Kunga Mielastā tiem, kuri to bauda, un nepiekrīt tiem, kuri māca citādi.

11.artikuls

Par grēksūdzi jeb bikti

Par grēksūdzi (bikti) māca, ka baznīcā ir paturama privātā grēku atlaide jeb absolūcija, kaut gan šādā grēksūdzē nav nepieciešama visu pārkāpumu uzskaitīšana. Katrā ziņā tas nav iespējams pēc psalma vārdiem: „Kas gan apzinās savu nomaldīšanos”(Ps.19:13)

12.artikuls

Par grēku nožēlu

Par grēku nožēlu māca, ka tie, kuri krituši grēkā pēc Kristības, var saņemt grēku piedošanu katrā laikā, kad vien viņi atgriežas, un ka baznīcai tādiem pie grēku nožēlas atnākušiem ir jāpiešķir absolūcija.

Bet pie īstas grēku nožēlas pieder šīs divas lietas: tā viena ir sirdssatriektība jeb sirdsapziņas izsauktas bailes, atzīstot grēkus; tā otrā ir ticība, kas tiek iegūta no Evaņģēlija jeb absolūcijas un kas tic, ka Kristus dēļ grēki ir piedoti, un tā nomierina sirdsapziņu un atsvabina no bailēm. Pēc tam vajag sekot labiem darbiem, kas ir grēku nožēlas augļi.

Mūsējie noraida anabaptistus, kuri māca, ka reiz taisnotie nevarot pazaudēt Svēto Garu, tāpat tos, kuri apgalvo, ka daži jau šajā dzīvē sasniedzot tādu pilnību, ka nevarot vairs grēkot.

Tiek noraidīti arī novicāņi, kuri neļauj pasludināt piedošanu pēc Kristības grēkā kritušajiem, kaut arī tie nākuši pie grēku nožēlas.

Tiek noraidīti arī tie, kuri nemāca, ka grēku piedošna iegūstama ticībā, bet pavēl mums pelnīt žēlastību ar gandarījuma darbiem.