V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 4.aprīlis 

Bet sargi [pie Jēzus kapa} drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši (Mt. 28:4)

Kādā fantastikas romānā H.Dominiks ataino saistošu skatu – izrakts plašs, jauns Panamas kanāls. Atklāšanas dienā gaisu pilda tūkstošiem lidmašīnu. Pasažieri no augšienes noskatās, kā tiek uzspridzināt pēdējie aizsprosti. Divi okeānu ūdeņi no abām pusēm gāžas kanāla gultnē. Tur, kur tie saplūst kopā, izceļas trakojošs virpulis, neredzēta viļņu sadursme.

Tieši tāpat notiek, kad cilvēciskie priekšstati saduras ar dievišķiem notikumiem. Cilvēks tad krīt nāves bailēs – tas nevar būt citādi.

Jaunajā Derībā arvien no jauna mēs dzirdam par šādām cilvēciskajām prāta sadursmēm ar dievišķo īstenību. Gani Ziemassvētku naktī kļuva izbaiļu pilni. Kad Dievs apliecina Savu mirstošo Dēlu un kļūst tumšs pār visu zemi, ļaudis sit sev pie krūtīm un bēg.

Izvelkot bagātīgo lomu, Pēteris krīt pie Jēzus kājām un satricināts saka: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”

Nevaru iedomāties, ka kāds cilvēks nāktu pie ticības, pirms viņš nebūtu gājis caur šādām izbailēm.

Bet, kur cilvēks noliecas dievišķās īstenības un Viņa darbu priekšā, tur Dieva valstība ielaužas mūsu sirdīs. Tad viņš mācās saprast, ko Dievs Savā Dēlā Jēzū mūsu dēļ ir darījis. Tad to pieņem, tic un pielūdz.

Kungs, apgaismo mūs, lai mēs varam ticēt! Āmen.