Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas… Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. (Lk.24:2,1)
Kas notika ar dārgajām smaržvielām, ar kurām sievas Lieldienu rītā gribēja svaidīt Jēzus miesas? Tās droši vien dārgi maksāja. Kur tās izlietoja?
Tā var vaicāt arī tālāk: Kur palika muitnieka Levija naudas kaudzīte un kases grāmata, kad viņu aicināja Jēzus un viņš cēlās, lai sekotu Tam?
Un kas notika ar pazudušā dēla cūkām, kad viņš atgriezās atpakaļ pie tēva?
U ar abu Emavas mācekļu vakariņām, kad viņu acis tapa atvērtas un viņi pazina augšāmcēlušos Jēzu? Tad taču viņi steigšus devās atpakaļ uz Jeruzālemi, lai paziņotu citiem mācekļiem: “Jēzus dzīvo!”
Kur palika Pētera tīkli un laiva , kad augšāmceltais Kungs viņam parādījās pie Ģenecaretes ezera un aicināja sekot un apliecināt To pasaules priekšā?
Jā, kas no visa tā palicis? To mēs nezinām. Bet vienu mēs drīkstam zināt: ja augšāmceltais Pestītājs ienāk kāda dzīvē, tad tur daudz kas kļūst vienkārši atmetams, kas pirms tam mums likās ļoti svarīgs. Tad atkrīt vecas draudzības, tumšas tieksmes, netīri naudas veikali un dažādas ieilgušas, apšaubāmas ieražas. Jo “neviens, kas savu roku liek pie arkla “saka Jēzus, “un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai”.
Daudz kas atmirst, jo Viņa atpestīšanas spēks un godības pilnā klātbūtne ir varenāka par vecām saistībām un vērtībām.
Kungs! Pārvari mūsu sirdis pilnīgi! Āmen.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 67 mēn.
Astere / pirms 68 mēn.
Jānis / pirms 68 mēn.
guntabl / pirms 70 mēn.
Armands / pirms 71 mēn.