V.Bušs 365 X VIŅŠ” – 7.marts 

Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu šaust (JŅ>19:1)

Gudram vīram šad un tad jāizdomā kompromiss. Kas vienmēr grib ar galvu skriet sienā ir nelga.

Romietis Pilāts nebija nekāds nelga. Viņš prot panākt kompromisu – pierāda Lielās Piektdienas rīts. Šis apsūdzētais Jēzus acīm redzami nebija vainīgs. Tātad : atlaist! Bet ārā trakoja pūlis: “Sist Viņu krustā!”

Ko darīt? Pilāts izvēlas vidusceļu starp atlaišanu un nāves spriedumu: viņš liek Jēzu šaust.

Kā tas bija? Mums taču visiem jāslēdz kompromisi. Protams, mums nākas to darīt. Bet, ko piedzīvoja Pilāts, tas noteikti jāzina arī mums: pret Jēzu nav vidusceļa. Šeit izbeidzas pasaulīgā gudrība. Dieva atklāsmes priekšā Kunga Jēzus  personā ir iespējama tikai skaidra izšķiršanās. Apustulis Jēkabs to ir nepārprotami skaidri: “Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” Un Kungs Jēzus pats ir teicis: “Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani.”

Apustulis Pāvils kristieša stāvoklis ir attēlojis šādi: “Viņš [Dievs] mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava Mīļā Dēla valstībā.” Ir skaidrs: Vai nu izglābts, vai vēl tumsības varā. Vidus stāvoklis nav iespējams.

Arī Pilāts nevarēja palikt vidusceļā. Viņam vajadzēja Jēzum piespriest nāves spriedumu. Tagad Ticības apliecībā viņš minēts kā netaisns tiesnesis. Kas tikai daļēji nostājas Jēzus pusē, tas kļūst Viņa ienaidnieks.

Kungs! Dod mums drosmi droši un noteikti nostāsies Tavā pusē!

Āmen.