Tie nopina ērkšķu vainagu un liku to Viņam galvā..(Mt.27:29)
Kādā Strasburgas viesnīcā man gadījās īpatns piedzīvojums – es sēdēju lasāmā istabā un strādāju pie svētrunas par Jēzus ērkšķu vainagu.
Te pie manis pienāca kāda sieviete un teica: “Vakar vakarā es dzirdēju jūsu lekciju par Jēzus krustu. Nu es gribu jums kaut ko parādīt, kas jūs interesēs.”
No rokassomas viņa izvilka sainīti, paskaidrodama: “Esmu tikko atgriezusies no Palestīnas. Tur es nolauzu dažus zarus no ērkšķu krūma. Ar šiem ērkšķiem droši vien tika kronēts Jēzus.”
Manā rokā bija trīs centimetru gari ērkšķi – ilustrācija manas svētrunas domām. Briesmīgi bija tie ērkšķi. Un es garā skatīju Viņu, kas nesa šo ērkšķu vainagu.
“Ak, galva, asiņaina Un ērkšķiem kronēta, Ak, galva, nāves vainā Un sāpēs noliekta!”
ES vairs nevaru šos briesmīgos ērkšķus aizmirst. Bībelē teikts: “Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā! ”Še notika otrādi: iemiesojies Dievs krita cilvēku rokās. Un tie Viņu kronēja ar drausmīgiem ērkšķiem. Ne tikai kareivji to darīja, bet mēs visi. Tādi mēs esam! Heidelbergas katķisms saka: “No dabas manī ir tieksmes ienīst Dievu un savu tuvāku.”
Vai var būt arī citādi? Jā! Tikai caur šo Vīru ar ērkšķu kroni.
Kungs! Tu ļāvi ienīst, lai Dievs Tevis dēļ mūs mīlētu. Kādas pielūgsmes cienīgs Tu esi! Āmen
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 67 mēn.
Astere / pirms 68 mēn.
Jānis / pirms 68 mēn.
guntabl / pirms 70 mēn.
Armands / pirms 71 mēn.