Bušs V. “365 X VIŅŠ” – 6.marts 

Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu šaust (Jņ.19:1)

Kaut kas tamlīdzīgs ir bijis visos laikos: kauna un mocību stabi, pie kuriem piesien cilvēkus, lai viņus sistu un pazemotu un mocītu.

Tāds stabs bija arī Pilāta tiesas pils pagalmā. Tādu lietoja arī vācu koncentrācijas nometnēs.

Tagad Dieva Dēlu piesēja pie šāda staba! Riebumā mēs novēršamies no tiem kalpiem, kas izpildīja šo šausmīgo darbu.

Mums nevajadzētu tā novērsties! Mums vajadzētu daudz vairāk uzmanīt, vai mēs nedarām to pašu: vai mēs tur nepiesienam Jēzu, Dieva Dēlu?

Vai mēs?! Kur nu! Mēs!

Mēs esam padarījuši mūsu baznīcas par šiem moku stabiem, kur piesienam Jēzu. Tur arī lai Viņš paliek, lai Viņš nenāk no turienes ārā līdzi mūsu ikdienā, mūsu ģimenes, mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē! Te iztiksim bez Viņa!

Kā tas toreiz bija romiešu tiesas pils pagalmā Jeruzālemē? Triumfēja cilvēks un pats sev likās liels un svarīgi rīkojas. Bet Jēzus cieš – neizsakāmi..!

Jā, pat mūsu personīgajā dzīvē mēs Jēzu bieži piesienam pie moku staba. Mēs, kas Viņu pazīstam, bieži piesienam Viņu jo cieš, lai Viņš mums netraucētu, kad gribam pēc sirds patikas uzdzīvot un izpriecāties.

Atlaidīsim Jēzu un lūgsim Viņu:

Kungs, saisti Tu mani – tik cieši, cik vien spēj-, sien mani ar Savām svētās mīlestības saitēm! Saisti mani pie Sevis! Āmen.