M.Lutera “Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums”-3 

M.Luters: Pāvila vēstule galatiešiem.

1:4 .. kas pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem

Gandrīz ikvienā atsevišķā vārdā Pāvils saka to, par ko runā visa vēstule. Te nav dzirdams nekas cits, kā tikai viņa runa par Kristu. Tādēļ ikvienā atsevišķā vārdā ir Gara dedzība un dzīvība. Vēršam uzmanību tam, cik skaidri apustulis runā. Viņš nesaka: „.. Kas pieņēmis par Saviem mūsu darbus”, „.. Kas saņēmis no mums Mozus Bauslības upuri, godināšanu, dievkalpojumu, mises, solījumus, svētceļojumus utt., bet: „kas pats Sevi ir nodevis.” Ko Viņš ir devis? Ne zeltu, ne sudrabu, ne vēršus, ne Lieldienu jērus, ne kādu eņģeli, bet – pats Sevi. Kālab Viņš to ir darījis? Ne kroņa, ne valstības dēļ, nedz mūsu svētuma vai taisnības dēļ, bet – par mūsu grēkiem. Šie vārdi skan kā pērkona dārdi un vēršas pret visām taisnībām – gluži tāpat, kā vārdi, kas sacīti Jņ. 1:29: „Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” Tādēļ ikvienu šīs vēstules vārdu ir nepieciešams rūpīgi aplūkot, nevis vienaldzīgi un nevērīgi pārskriet tam pāri. Šie vārdi brīnišķīgi stiprina un mierina bailīgas sirdis.

Te rodas jautājums: kā varam saņemt grēku piedošanu – gan citu cilvēku, gan arī mūsu pašu grēku piedošanu? Pāvils atbild: Cilvēks, kura vārds ir Jēzus Kristus, Dieva Dēls, pats Sevi ir nodevis par šiem grēkiem. Tie ir brīnišķīgi, mierinoši vārdi, kas izsaka jau Vecajā Derībā apsolīto: mūsu grēki netiks ņemti projām nekādā citā veidā, kā vien – caur Dieva Dēlu, kas Sevi nodos nāvē. Ar šādu smagu ieroci, tarānu, tiek satriekta pāvestība, visas pagānu reliģijas, visa aplamā Dieva godināšana, visi darbi un nopelni, jo, ja mūsu grēki varētu tikt ņemti projām ar mūsu darbiem, gandarīšanu un nopelniem – kādēļ tad Dieva Dēlam būtu vajadzējis nodot Sevi par tiem? Taču, ja Viņš Sevi par tiem ir nodevis, tad mēs tos tiešām nespējam iznīcināt ar saviem darbiem.

Tāpat šis izteikums parāda, ka mūsu grēki ir tik lieli, neizmērāmi un nepārvarami, ka visa pasaule nespēj gandarīt pat par vienu no tiem. Un lielā cena, kāda par mūsu grēkiem ir samaksāta, proti, Kristus, „kas pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem”, pietiekami skaidri parāda, ka mēs nespējam gandarīt par grēku, nedz valdīt pār to. Šie vārdi: „.. Kas pats Sevi nodevis par mūsu grēkiem” parāda, ka grēka spēks un vara ir ļoti liela. Tādēļ mums jāuzlūko šīs samaksas bezgalīgais lielums. Tad kļūs pilnīgi skaidrs: grēka spēks un vara ir tik liela, ka nekādi darbi to nespēj iznīcināt – pašam Dieva Dēlam bija jātiek nodotam par mūsu grēkiem. Kas to labi pārdomā, tas saprot, ka vārds „grēks” sevī ietver mūžīgo Dieva dusmību un visu sātana valstību, tā ka grēks ir kaut kas briesmīgāks, nekā iespējams izteikt ar vārdiem. Tam tiešām vajadzētu izbiedēt mūsu sirdis, iziet cauri visiem kauliem. Taču mēs par tādām lietām daudz neraizējamies, mēs atstājam grēku neievērotu kā kaut ko maznozīmīgu. Kaut arī mums ir sirdsapziņas pārmetumi, tomēr mēs domājam, ka grēks nemaz nav tik liels – gan jau varēsim to izpirkt ar kādu darbiņu vai nopelnu.

Tā nu šis izteikums apliecina, ka visi cilvēki ir grēka gūstekņi un vergi un, kā Pāvils Rom. 7:14 saka, „pārdoti grēka varā.” Tāpat tas parāda, ka grēks ir spēcīgs un cietsirdīgs tirāns, kas valda pār visiem cilvēkiem visā pasaulē un ko nav iespējams uzveikt, nedz padzīt ne ar kādas radītas būtnes – ne cilvēku, ne eņģeļu – spēkiem, bet tikai ar Jēzus Kristus, Dieva Dēla, bezgalīgo un nepārspējamo varu – Viņš pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem.

Tāpat šie vārdi sniedz neizsakāmi lielu mierinājumu katrai sirdsapziņai, ko izbiedējis grēka lielums. Lai cik neuzveicams būtu šis tirāns, grēks, tomēr tiem, kuri tic Kristum, tas nespēj kaitēt, jo Viņš ar savu nāvi ir uzveicis grēku. Tā nu, ja mēs, bruņoti ar šādu ticību, ar savām sirdīm stingri turamies pie Cilvēka Jēzus Kristus, pār mums ataust gaisma, un mēs spējam veselīgi spriest, izvērtējot visas šīs dzīves kārtas. Kad dzirdam, ka tirānam, grēkam, ir vara pār visiem cilvēkiem un visa pasaule ir pakļauta grēka varai, mēs uzreiz spriežam – un neviens nevar noliegt šādu secinājumu: ko gan dara pāvesta sekotāji, mūki, mūķenes, priesteri, muhamedāņi, pārkristītāji un visi darbu svētie, kuri grib uzveikt un iznīcināt grēku ar saviem noteikumiem, gatavošanos un gandarīšanu? Te nu mums uzreiz jāspriež, ka visas šīs sektas ir bezdievīgas un samaitājošas, jo ne tikai aizēno, bet pavisam atņem Dieva un Kristus godu, daudzinot mūsu pašu godu.

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress