132. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.4:2-6 

„Visā pazemībā, lēnprātībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, Cenzdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti: Viena miesa, viens gars – jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti – viens Kungs, viena ticība, viena kristība; viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.” Pāvila vēstule efeziešiem 4:2-6

***

Te pavisam īsos, kaut kodolīgos vārdos, ir formulēts viss kristīgās dzīves kopsavilkums. Ja mēs tādi esam – tad tiešām piederam tam Kungam un Pestītājam. Te nav runa par ideālu, par kaut kādu dzīves līmeni, kuru varu censties sasniegt pamazām un palēnām, bet gan par normu, pēc kuras izvērtē patiesu kristīgu eksistenci. Bieži vien mēs kristīgo ticību nodefinējam pēc savas patikas. Tad standarts ir gaužam zems un 3 – jau uzskata par „ļoti sekmīgi” un 2- par „sekmīgi”. Dieva olekts mērī taisni un uzreiz atklāj tos, kas pie Dieva saimes nepieder. Protams, mūsu laikos ir lēta un izpārdošanā iegūstama prece. Reklamē izskatu un nevis kvalitāti. Slavina iespējas atpūsties un parotaļāties, nevis aicinājumus smagam un svētīgam darbam. Šī laikmeta lielie varoņi ir zvaigznes, kas sasniedz kalngalus dīkdieņu uzjautrināšanā un amizēšanā. Daiļām sievietēm milzu summas samaksā par sevis atkailināšanu, un nevis par tikumīgu apģērbšanos. Nu jā, tagad jau tā dara! Arī Sadomā un Gamorā daudz kas tika darīts, kas toreiz likās ļoti moderni. Tāpat savā laikā grēku plūdiem tuvojoties, šīm briesmām netika pievēsta ne mazākā vērība. Bet galu galā paliek tikai Dieva taisnība un Dieva sankcionētais dzīves stils.

***

Mīļais Kristu! Lūdzu, pasargā mani no pasaules māņu vilinājumiem un māci man meklēt un atrast Tavu svēto patiesību, tagad un mūžībā. Āmen.