131. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.4:1 

„Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu, dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa.” Pāvila vēstule efeziešiem 4:1

***

Ir sena leģenda, kur Dievs un velns aicina cilvēku sekot un katrs sola, ko par to dos. Dievs sola smagu darbu, mazu atalgojumu, daudzas slimības, pat vajāšanas un beigās krusta nāvi. Velns, rokas berzējot, jūtās kā pārsolītājs, jo viņš var piedāvāt bagātību, veselību, slavu un godu, panākumus un nepārtrauktu laimi zemes virsū. Bet iekams cilvēks, līgumu slēdzot, dod velnam roku, viņš vēl grib uzdot tikai vienu vienīgu jautājumu. Velns tam piekrīt. Un tad cilvēks vaicā: „Bet kas ar mani notiks pēc šīs laimīgās dzīves beigām zemes virsū?” Tad nu velns sāk stomīties. Beidzot viņš tomēr pasaka rūgto patiesību, jo senu laiku leģendās pat velni bija godīgi. Nu cilvēks, ne brīdi vairāk neapdomājies, pievēršas Dievam un pieņem grūto dzīves gaitu, lai visu mūžību pavadītu pestīšanā un svētlaimē. Pāvils raksta vēstuli efeziešiem no cietuma. Dieva sūtnis un privātsekretārs cietumā! Bībeles daļa rakstīta aiz biezām restēm! Pāvils nesūdzas par savu situāciju, jo viņš to dziļi izprot. Meklēsim arī mēs izprast situāciju, jo viņš to dziļi izprot. Meklēsim arī mēs izprast savu dzīves vidi un mūsu mūža gaitu, ne tik daudz vaicājot „kāpēc?”, bet vienmēr skatoties „kurp?”

***

Mīļais Pestītāj! Lūdzu, uzturi mani īstenā ticībā uz mūžīgo dzīvošanu, lai pasaules kārdinājumi un grūtības mani neaizvilinātu projām no Tava vaiga un kalpošanas Tev. Āmen.