130. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.2:8-9 

„Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.” Pāvila vēstule efeziešiem 2:8-9

***

Kā miesīgā dzimšana ir vecāku dāvinājums, tā garīgā atdzimšana ir Dieva žēlastības spēka dāvana. Ar saviem darbiem mēs nevaram izpelnīties ne vienu, ne arī otru. Pāvils, pats darba cilvēks būdams, nekad nedomāja, ka pestīšanu saņēmušais cilvēks nu sēdēs klēpī saliktām rokām. Nē, pestīts cilvēks meklēs iespējas kalpot Dievam, liecināt par saņemto žēlastības spēku un svētību – mīlēt, piedot, dziedināt, slavēt un gavilēt. Ticībā mēs apzināmies, ka dzīvei ir divas līnijas. Dabīgā līnija, pieaugot, vispirms iet uz augšu, bet tad novecojot, neizbēgami slīd uz leju. Un kādreiz šī dabīgā līnija noslīdēs līdz kapu kalniņam. Tajā pašā laikā dzīvei var būt arī otra līnija, kas var nepārtraukti celties augšup, norādot to garīgās dzīves progresu, ko piedzīvojam ticībā un mīlestībā. Šis garīgās dzīves gala punkts ir svētlaime debesīs. Ja kādreiz sākam justies nospiesti par savu miesīgo vājumu un vecuma slogu, mums ir nepieciešams sev pavaicāt, vai maz esam pietiekošu vērību pievērsuši otrai dzīves līnijai, ticībai. Ticība, šī Dieva žēlastības dāvana, mūs spēj uzturēt cerībā un priekā, pasargājot no nospiestības un smaguma. Pateiksimies Dievam par šo brīnišķīgo ticības dāvanu!

***

Mīļais Pestītāj! Es pats ar saviem spēkiem varu tikai reizēm noticēt, bet ne īsti paļauties un Tev sekot. Ik dienas es lūdzos, atjauno manī ticības spēku, lai es Tev uzticētos, Tevi mīlētu, uz Tevi cerētu un Tev raiti un priecīgi kalpotu. Āmen.