132. dziesma 

Augšupceļa dziesma.

Ieskaiti Kungs,

Dāvidam

to visu,

ko viņš pārcietis-

(2) kā viņš

zvērēja Kungam,

solījās

Jēkaba varenajam:

(3) es nenākšu

savā teltsnamā,

nelikšos

savas gultas pēļos,

(4) neļaušu miegu

savām acīm,

saviem plakstiem

ne mirkli snaudas,

(5) pirms es atrodu

vietu Kungam,

mājokli

Jēkaba varenajam!-

(6) Lūk,

mēs dzirdējām

par to Efratā,

mēs atradām

Jāaras laukos-

(7) iesim nu

uz Viņa mājokli,

paklanīsimies

Viņa kājsolam!

(8 ) Ienāc jel,

Kungs,

Savā atpūtas vietā-

Tu

un Tavs varenības šķirsts!

(9) TAvi priesteri

lai taisnību uzģērbj

un Tavi svētīgie

lai gavilē!

(10) Dāvida,

Tava verga dēļ-

nepamet

Savu svaidīto!

(11) Kungs zvērējis Dāvidam

pēc patiesības-

Viņš no tās neatkāpsies:

tavas miesas augli

Es iecelšu

tavā tronī!

(12) Ja tavi dēli

turēs Manu derību

un Manas liecības,

ko tiem mācīšu,

un viņu dēli

uz laiku laikiem

sēdēs tavā tronī!-

(13)Jo Kungs

ir Cionu izraudzījis,

to iekārojis

par sēdekli Sev:

(14) tā Mana atpūtas vieta

uz laiku laikiem,

te Es sēdēšu,

jo Es to iekāroju!

(15) Ar iztiku

Es to svētīt svētīšu,

tās nabagos

pamielošu ar maizi,

(16) tās priesterus

Es tērpšu pestīšanā,

tās svētīgie

gavilēt gavilēs!

(17) Tur Es pacelšu

Dāvida ragu,

tur likšu gaismekli

Manam svaidītajam!

(18 ) Viņa naidniekus

Es tērpšu kaunā,

bet pār viņu

mirdzēs viņa kronis!-