V.Bušs “365X VIŅŠ” – 10.marts 

Tad Jēzus iznācis ārā ērkšķu vainagā un purpura apmetnī. Un Pilāts viņiem saka: „Redziet, kāds cilvēks!” (Jņ.19:5)

Švābijas kaļķakmens kalnājos ir kāda aiza, kas ved bezdievīgā dziļumā.

Tā tas ir Bībelē. Satraucošu stāstījumu plūsmā pēkšņi atklājas vietas, kuru dziļumu tikpat kā nav iespējams izmērīt.

Tāda vieta ir mūsu teksta vārds. Šausts, nicināts, mēdīts un izsmiets ar niekalbīgām ķēnišķības zīmēm Jēzus stāv rupjā, mežonīgā pūļa priekšā.

Romiešu pārvaldnieks uzlūko Jēzu. Skats satricina viņu. „Redziet , kāds cilvēks!” viņš skaļi sauc.

Tā tulkojis Luters, ar to gribēdams norādīt, ka Pilāts vēlas atmodināt pūļa līdzjūtību šī nabaga Jēzus labā.

Bet šis vārds nozīmē vairāk. Ja to burtiski pārtulko no grieķu valodas, tas skan: „Lūk, cilvēks!” Pilāta balsī skan izbrīns un izbailes. Viņam ir bijis daudz darīšanu ar cilvēkiem. Viņš nicina tos. Tie bija kā uzpūtīgi pāvi, mežonīgi tīģeri, biezādaini ziloņi, kladzinošas vistas, rijīgišakāļi.

Un viņš redz – pirmo reizi- cilvēku. Nicinātajā moceklī Jēzū viņš ierauga patieso cilvēku, cilvēku, kādam tam jābūt, – cilvēku , kādu to iecerējis Dievs. Redziet! Cilvēks!

Tas ir svarīgi. Nevar runāt par humanitāti un cilvēcību, nerunājot par Jēzu.

Redziet! Cilvēks! Ebrejiski „cilvēks” ir „adam”. Jaunā derība Jēzu sauc par otro Ādamu. Viņš ir Cilvēks, ar kuru Dievs cilvēci vēlreiz iesāk no jauna.

Kungs! Tu,kas esi kļuvis paties cilvēks, dari arī mūs par jauniem cilvēkiem pēc Tavas līdzības! Āmen.