V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 11.marts 

..Pilāts.. Jēzu izveda ārā un pats apsēdās uz soģa krēsla uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrejiski Gabata (Jņ.19:13)

Tagad Jēzus stāv visas tautas priekšā uz paaugstinājuma. Ja to aplūkojam pareizi, tad Jēzus stāv pasaules forumā visos laikos.

Un cilvēki?

“Nost!” sauc paštaisnie. ”Viņa runas ir pilnum pilnas ar vārdiem ”žēlastība” un “piedošana”. To mums nevajag! Mēs paši esam taisni!”

“Mēs Viņu negribam!” sauca grēcinieki. “Viņš vienmēr aicina uz grēku nožēlu un atgriešanos. Tas mums nepatīk.”

“Smieklīgi, šis Jēzus!” saka ideālisti. ”Viņa atpestīšana var noderēt tiem, kas vāji! Mūsu lozungs ir – centies un pūlies pats!”

“Ak, nē, ”apgalvo mācīties zinātnieki. “Viņš ir neiespējams, šis Dieva Dēls! Viņš neiederas mūsu domāšanas sistēmā.”

“Izbeidziet taču ar šo Jēzu! ”auro muļķa nelgas. “Tad būs vēl jāsāk domāt, ja ar Viņu ielaižas. Un domāšana neapstrīdami ir pārdrošība.”

“Jēzus?” jautā reliģiozie. “Mēs ticam Dievam. Bet kamdēļ vajadzīgs šis Jēzus?”

“Noderīgs tautai, bet ne mūsu darbam,” paskaidro politiķi. “Jo šim Jēzum nav nekādas varas. Mums der tikai cilvēki, kam ir vara.”

Tā varētu ilgi turpināt. Jēzus forumā! Vai tad par Viņu nepaceļas neviena balss/

Tomēr! Slepkava pie krusta, lielā grēciniece, muitnieks Caķejs un vēl daudzi citi: ļaudis ar salauztām sirdīm un nemierīgu sirdsapziņu uzlūko Viņu, priecājas par savu Pestītāju un tic Viņam.

Kungs, dod mums piederēt nedaudzajiem, kas atzīst Tevi. Āmen.