V.Bušs “365 X VIŅŠ”- 26.februāris 

Tur stāvēja kalpi un sulaiņi, kas no oglēm bija sakūruši uguni un sildījās, jo bija auksts;(Jņ.18:18a)

Nakts pār Jeruzālemi!

Visi guļ. Tikai augstā priestera pilī deg lāpas. Te augstās garīdznieku domes priekšā kā apsūdzētais stāv saistītais Jēzus.

Pagalmā deg uguns, pie kuras sildās gaidošie tiesas sulaiņi. Šī uguns ir zīme tam nemieram, ko Jēzus ienesis šai pasaulē.

Bez Jēzus šie kalpi mierīgi gulētu savās gultās. Bez Jēzus romietis Pilāts nākamajā rītā varētu mierīgi izgulēties. Nu viņam vajadzēja jo agri piecelties, lai ieņemtu nostāju attiecībā pret Jēzu.

Bez Jēzus iespaidīgais vīrs Sauls pēc vairākām sēdēm varētu mierīgi gulēt tālāk. Bet pēc sastapšanās ar augšāmcelto Kungu viņš lielā nemierā savā vientuļajā Damaskas istabā sauca uz Dievu, lai Viņš to izglābtu no mūžīgās dusmības un sodības.

Bez Jēzus arī šodien tūkstošiem ļaužu gulētu grēka un paštaisnības miegā, tie, kas tagad apliecina: Viņš mūs ir uzmodinājis no miega un vedis jaunā dzīvē – sadraudzībā ar Dievu.

Bez Jēzus arī šodien, pasaule, iespējams, būtu mierīgāka. Bet tagad ar apokaliptiskām vētrām tā nobriest Kunga Jēzus atnākšanai godībā.

Jaunatnes kustības laikmetā labprāt esam iededzinājuši naksnīgās ugunis. Bet tad mums ir nācies dziedāt: “Tu vien, Kungs, šai pasaulē aizdedz īsto uguni. Lai ar? Mūsu sirdīs kvēli liesmo tas.”

Jā, Kungs! Dod, lai caur svētīgu nemieru mēs nākam pie īstā Dieva miera sirdīs! Āmen.