V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 21.februāris 

IMG_3282

Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem :”Nosēdēties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.” Un Viņš ..sāka skumt un baiļoties (Mt.26:36,37)

Mums visiem kādreiz pienāks mirklis, kad ar šausmām izjutīsim man jāmirst! Mirklis, kurā mūs pārņem nāves izbailes.

Tādas izbailes piedzīvoja arī Jēzus, tur, Ģetzemanes dārzā. Mūsu teksta vārdu var tulkot arī”: ”Viņš sāka šausmināties.”

Grieķu pamattekstā te lietots vārds, kad cilvēks pēkšņi ierauga kaut ko tādu, kas ierosina šausmas. Šai nakts stundā arī Jēzus ieraudzīja šausmīgo – Viņš ieraudzīja nāvi. Ne “saldo nāvi”, kas dvēseli atbrīvo no miesas važām. Nē! Viņš ieraudzīja īsto nāvi, kura – kā saka Bībele – ir grēka nopelns, Dieva tiesas zobens. Viņš ieraudzīja ‘to, kam nāves vara, tas ir velnu”. Nāvi, kas ir Dieva lāsts par kritušos cilvēci. Viņš redzēja patieso nāvi un tā šausmināja Viņu.

Kāda gan daļa par šo nāvi ir svētajam Dievam un Dieva Dēlam? To sapratīsim tikai tad, ja izlasīsim Bībeles vēsti: Viņš ir izcietis par mums vietniecības nāvi! Viņš cīnijās ar nāvi, tur, Ģetzemanē, lai mēs atpestīti no nāves šausmām, varētu mirt svētīgi un mierīgi aiziet pie Viņa mājās.

Kā mums, kas esam nāves apzīmogoti un nāvei nolemti, kā mums būs meklēt no visas sirds šo Glābēju no nāves!

Kungs! Tu esi izbaudījis šausmas, lai mums būtu dzīvība.

“Kungs, lai Tavas nāves mokas un pie krusta stiepās rokas nav par mani veltīgas.” Āmen.

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress