V.Bušs “365 X VIŅŠ” 

Un tūdaļ gailis dziedāja(MT.26:74)

Kāds smieklīgs putns ir gailis! Cik viņš lielīgi staigā un apkārt vien griežas! Kad redzu augstprātīgus ļaudis, tad man aizvien jādomā: “Lielībnieks gailis”.

Jā, gailis atgādina daudz ko cilvēcisku. Viņš pazaudē savu komisko cienīgumu, kad dzenas pakaļ vistai – miesīgo dziņu varā saistītā cilvēka attēls!

Un tādam niekablim gailim ir tik liela loma Kunga Jēzus ciešanu stāstā? Kā tas iespējams?

Kungs Jēzus to lieto, lai atskurbinātu savu mācekli Pēteri.

Tikai pāris stundas pirms šī gaiļa dziedāšanas Pēteris teica vārdus, ka Tas kungs varot uz viņu droši paļauties. Bet Tas Kungs viņam atteica: “..šajā naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi”.

Tagad Jēzus saistīts stāv tiesas priekšā. Ārā , pagalmā, kāda meita piesit Pēterim pie pleca: “Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti.” Pēteris īgni atvairās. Drīz pēc tam vēl pāris karavīru saka to pašu. Izbijies Pēteris sāk lādēties un deklarē: “Es to Cilvēku nepazīstu!” un tūdaļ gailis dziedāja.

Un Pēteris attopas. “Un viņš izgāja laukā un gauži raudāja.” Par sevi pašu!

Bībele ir pilna ar tādiem piemēriem, kur cilvēki mācās pazīt sevi pašu, savu grēku un savu pazušanas stāvokli Dieva priekšā. Vai arī mūsu dēļ gailis ir dziedājis, lai mēs varam atrast savu pazudušo sirdi?

Tad arī klāt tā stunda, kurā mēs varam atrast savu Pestītāju, kas dara mūs taisnus Dieva priekšā.

Kungs! Māci mūs pazīt sevi pašu! Āmen.