Tad visi sacīja: Tātad Tu esi Dieva Dēls?” Un Viņš tiem sacīja: “Jūs sakāt, ka Es tas esmu” (LK.22:70)
Kāds tumšs, drūms nakts notikums!
Jēzus saistīts važās , stāv Savas tautas augstās domes priekšā. Ārā ir tumša nakts. Bēdīgi plan lāpu liesmas.
Jau stundām ilgi velkas pratināšana – veltīga un bezjēdzīga. Beidzot nonāk pie lietas:
“Vai Tu esi Dieva Dēls?”
Un tagad uzreiz ir tā, it kā paliktu pavisam gaišs. Jēzus skaidri atbild: “Jā, Es esmu Dieva Dēls.” Viņš atkārto Savu agrāko liecību, ko Viņš kādreiz teicis tautai: “..Es esmu no augšienes, jūs piederat šai pasaulei [velnam].”
Ar šo liecību pasaulē izlīst spoža gaisma. Mums vairs nav nedroši jāprasa: “Kur tad ir Dievs?” Savā Dēlā Jēzū Kristū Viņš ir atnācis pie mums!
Tagad Dievs vairs nav apslēptais Dievs. Viņš ir sadragājis sienu, kas dievišķo pasauli šķīra no mūsējās. Viņš ir apmeklējis un atpestījis Savu tautu.
Tagad mums vairs nav sapīkušiem jājautā, kā Dievs pasaulē var pieļaut tādu postu. Viņš ir devis nepārprotamu, varenu Savas mīlestības pierādījumu – Savu Dēlu!
Kad Jēzus izteica liecību par Sevi pašu, tad tautas vecajie sauca: “Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes.” Tā sakām arī mēs!
Augstā tiesas locekļi aizslēdza savas sirdis Dieva atklāsmei Jēzū. Tā var darīt. Bet tas ir baismīgi. Labāk pieņemsim Dieva Dēlu, kas nāca no Dieva un mūsu dēļ atdevās krusta nāvē. Ticēsim Viņam no visas sirds!
Kungs! Mēs Tev pateicamies, ka Tu pie mums atnāci no Tēva pasaules! Āmen
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 67 mēn.
Astere / pirms 68 mēn.
Jānis / pirms 68 mēn.
guntabl / pirms 70 mēn.
Armands / pirms 71 mēn.