Lūgsim kopā ar Luteru, 48 

48. Mans uzkrājums

Mīļais Kungs,

es zinu, ka Tev ir vairāk,

daudz vairāk, ko dot,

nekā jelkad kāds spētu no Tevis saņemt.

Tev man nepietrūkst nenieka;

ja vien man būtu nepieciešams,

Tu dotu –

liktu zelta lietum līt pār mani.

Esi Tu mans uzkrājums,

mans apcirknis un pieliekamais.

Tevī man ir visas pasaules dārgumi.

Ja vien Tu man esi,

man visa kā ir gana.

Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi. Taisnajiem Viņš tumsībā uzaust kā gaisma; Viņš ir žēlīgs, žēlsirdīgs un taisns. Labi tam cilvēkam, kas ir žēlsirdīgs un labprāt aizdod, viņš tiesā panāks savu taisnību; viņš savā garā neļodzīsies nemūžam, taisnais paliek mūžīgā piemiņā.[…] Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā. (Ps. 112:1– 6, 9)