Dzīvoja cilvēks, kas nepārtraukti žēlojās par savām neveiksmēm, atcerējās un uzskaitīja tās.
Cilvēks nodomāja, ja stāšos Dieva priekšā, Viņš man jautās: „ Pastāsti par savām pārestībām un ciešanām, lai varu zināt , kādus paradīzes labumus esi pelnījis? Cilvēks savas lielās , gan mazās pārestības pierakstīja, lai neko nepalaistu garām, pie atskaites Dievam.
Nomira cilvēks un stājās Dieva priekšā, Dievs jautāja: „Pastāsti par saviem priekiem , ko esi piedzīvojis savā dzīvē, jo nevaru izšķirt, cik lieliem paradīzes priekiem esi gatavs.
Cilvēks neko nevarēja atbildēt, jo savus priekus neuzskaitīja, bet uzskaitīja tikai neveiksmes.
Laba doma – skaitīt savus priekus! Dažreiz gan trūkst vārdu, lai spētu pateikties Dievam par Viņa mīlestību, rūpēm, iepriecinājumu un žēlastību.