Un Marija sacīja: “Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds. Lūkas evaņģēlijs 1:46-49
Marija priekā staroja un dziedāja skaistāko slavas dziesmu. Par ko bija prieks?
Nē, viņa nepriecājās un nedziedāja par sevi. Romas katoļu baznīcā Marijas pielūgsme ir ļoti plaši izplatīta. Jēzus māte tiek piesaukta kā aizbildne, palīgs, atbalsts un vidutāja, kas debesīs aizlūdz par kristiešiem. Romas katoļi apgalvo, ka Marija neesot bijusi aptraipīta ar iedzimto grēku un nekad apzināti nav grēkojusi, bet dzīves beigās viņas miesa un dvēsele tikusi uzņemta debesīs. Tā viņi sludina arī mūsdienās.
Taču Bībelē par Mariju nekas tāds nav rakstīts, un šai mācībai nekāda pamatojuma.
Dziesmā Marija slavē To Kungu, kas uzlūkojis Savu pazemīgo kalponi. Viņas vārdi mums atklāj, ka pats brīnišķīgākais bija tas, ka Dievs necilo Mariju bija uzlūkojis un izredzējis. Ko Dievs saskatīja Marijā? Viņa pati atbild: Dievs uzlūkoja manu zemību. Proti, – nekā diža un cildena manī nebija, taču lielais un cildenais Kungs mani – tādu sīku un nenozīmīgu, kāda esmu, uzlūkoja un izredzēja par Savu kalponi.
Lasot evaņģēlista Lūkas vēstījumu, mēs nevaram nedomāt par pazemīgo jaunavu, kas saņēma dižo uzdevumu kļūt par Dieva Dēla māti. Pieminēsim Mariju ar pateicību, ka viņa uz šo aicinājumu atsaucās ar vārdiem: „Redzi es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.”
Tomēr mūsu slava un pateicība arvien ir pievērsta Dievam, un to mums mācījusi tieši Marija. Slava Dievam, kas saskaņā ar pravieša pareģojumu (Jes.7:14) ļāva Savam Dēlam piedzimt no jaunavas un kļūt par mūsu Glābēju!
K.F.Vislofs “Dienišķā maize”
„Lai Marijas dvēsele ir jūsos, lai tā slavē Kungu, lai Marijas gars ir katrā no jums, lai tas gavilē Dievā! Jo pēc miesas ir viena Kristus māte, bet visi iemieso Kristu ticībā. Jo katra dvēsele, ja vien brīva no grēka, saņem Dieva Vārdu, sekojot pilnīgai skaidrībai un šķīstībai.
Katra dvēsele, kas paliek skaidra, slavē Kungu, kā Marijas dvēsele slavēja Viņu; un, kā Marijas gars, tā katra dvēsele lai līksmojas Dievā , savā Pestītājā”
Svētais Ambrozijs no Milānas.
Ambroziju no Milānas kā savu garīgo skolotāju min Augustīns grāmatā „Atzīšanās”.
Diemžēl nezinu, kurā gadsimteni Baznīcā ienāca šādas lūgšanas:
„Mūsu Valdniece, brīnišķīgā Dieva Dzemdētāja, paaugstināta pār visiem eņģeļiem, lūdzam Tevi, piepildi mūsu sirdis ar Debesu žēlastību, dod mums atmirdzēt Tavā gudrībā, izlej pār mums Tavas žēlastības balzāmu, lai tas pārklāj mūsu grēka daudzumu, lai mēs varētu tuvoties debesu slavas augstumiem un mantotu svētlaimi mūžībā.”
Svētais Antonijs no Padujas.
Marijas lūgšana “Redzi es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc Tava vārda,” ir bijusi arī mana lūgšana. Tieši tas, ka viņa bija parasta meitene, ir iedrošinājums, ka nevis es kas esmu, vai, ka man jābūt “īpaši garīgai”, bet Viņš ir tas, kurš izredz un lieto. Ja tā padomā, tikai Sv. Gara spēkā ir iespējama tāda piekrišana Dievam, cilvēcīgi būtu simtiem šaubu – vai tiešām Dieva griba? Kā? Kāpēc es? – utt.
Te viena jauka dziesma, kā Marijas lūgšana: http://www.youtube.com/watch?v=QsXOP7aQeqQ