71. dziesma (1.-13. pants) 

Pie Tevis, Kungs,

tveros-

neliec mani kaunā

nemūžam!

(2) Glāb mani un pasargā

Savā taisnībā,

vērs man Savu ausi

un pestī mani!

(3) Esi man

mājokļa klints,

kur nākt vienmēr!

Tu esi nolēmis

mani glābt,

jo Tu mana radze

un mans cietoksnis!

(4) Mans Dievs,

glāb mani

no negantā rokas,

no netaisnā

un vardarbja delnas,

(5) jo Tu – mana cerība,

Dievs Kungs,

uz Tevi es paļaujos

kopš jaunām dienām!

(6) Tu – mans atbalsts

kopš mātes klēpja,

no mātes miesām

Tu pieņēmi mani,

Tevi

es slavēju vienmēr.

(7) Daudziem esmu

savādnieks licies-

es, kuram Tu

drošs patvērums!

(8 ) Pilna man mute

ar Tavu slavu,

ar Tavu godību

cauru dienu.

(9) Nepamet mani

vecuma dienās,

kad spēki man cauri,

neatmet mani,

(10) jo mani naidnieki

runā par mani,

manai dzīvībai uzglūn,

apspriežas pulkā,

(11) saka:

Dievs pametis viņu!

Ķeriet un grābiet-

nav viņam glābēja!

(12) Dievs,

neturies tālu no manis,

mans Dievs,

man palīgā steidzies!

(13) Lai mani pretinieki

kaunā iznīkst,

paļas un negods

tiem, kas grib man ļaunu!