106. dziesma 

(1)Slavējiet Kungu!

Pateicieties Kungam,

jo Viņš ir labs,

jo Viņa žēlastība

uz mūžiem!

(2) Kas spēs izstāstīt

Kunga varenos darbus,

izsacīt

visu Viņa slavu?

(3) Svētīti,

kas spriež taisnu tiesu,

kas vienmēr

dara pēc taisnības!

(4)Kad lolosi Savu tautu,

atceries mani, Kungs,

kad glābsi viņus,

pamani arī mani-

(5) ka redzu,

cik labi tiem,

ko Tu izredzējis,

ka priecājos

ar Tavu tautu,

ka lepojos

kopā ar tiem,

ko Tu mantojis!

(6) Mēs grēkojām līdzi

mūsu tēviem,

mēs noziedzāmies

un darījām negantību.

(7)Mūsu tēvi Ēģiptē

nelika vērā Tavus brīnumus,

aizmirsa, cik liela

Tava žēlastība,

sadumpojās pie Niedru jūras.

(8 ) Viņš tos izglāba

Sava Vārda dēļ-

lai visi zina

Viņa varenību.

(9)Viņš rāja Niedru jūru-

un tā izsusa,

Viņš veda tos caur dzelmi

kā caur tuksnesi.

(10) Viņš izglāba tos

no pretinieku rokām

un izpirka tos

no ienaidnieku rokām.

(11) Ūdeņi apklāja

viņu ienaidniekus-

neviens no tiem

nepalika pāri.

(12) Tad viņi ticēja

Viņa vārdiem,

dziedāja

Viņam slavu.

(13) Ātri tie aizmirsa

Viņa darbus,

tie negaidīja

Viņa padomu,

(14)kārums pārņēma

tos tuksnesī,

tie pārbaudīja Dievu

tukšā zemē-

(15) un Viņš deva tiem,

ko tie lūdza,

tad uzsūtīja tiem

kārnuma kaiti.

(16) Tie kļuva skaudīgi

uz Mozu nometnē,

uz Āronu,

Kungam nošķirto,-

(17) tad vērās zeme

un aprija Dātānu

un apklāja

Abīrāma saimi,

(18 ) un uguns iedegās

viņu vidū,

liesma

sadedzināja negantos!

(19) Tie taisīja teļu

Horebā

un pielūdza

lietu tēlu,

(20) tie izmija

savu godību

pret vērša attēlu-

vērša, kas zāli ēd!

(21) Tie aizmirsa Dievu,

savu glābēju,

kas darījis

diženas lietas Ēģiptē,

(22) brīnumus

Hāma zemē,

varenus darbus

pie Niedru jūras!

(23) Tad Viņš teica,

ka Viņš tos iznīdēs-

ja nebūtu Mozus,

Viņa izredzētais,

stājies pret Viņu

kā mūra plaisā,

novērsis Viņa naidu,

ka Viņš tos neizdeld!

(24) Tie nonicināja

tīkamo zemi,

tie nenoticēja

Viņa vārdam,

(25) tie kurnēja

savās teltīs,

tie neklausīja

Kunga balsij!

(26) Tad Viņš pacēla roku

pret tiem,

lai nosviestu

tos tuksnesī

(27) un izsviestu

viņu sēklu starp tautām,

un izkaisītu tos

visās zemēs.

(28 ) Tie uzlikās

Baal-peora jūgu

un ēda, kas upurēts

nedzīviem dieviem,-

(29) tā tie aizkūra

Viņa dusmas

un izpletās

starp viņiem sērga.

(30) Tad sacēlās Pinhāss

par vidutāju

un tika apturēta

sērga-

(31) tas ieskaitīts viņam

par taisnības darbu

audžu audzēs

uz mūžiem.

(32) Tie aizdeva dusmas

pie Strīdus ūdens,

un Mozum misējās

viņu dēļ-

(33) tie sarūgtināja

viņa garu,

ka viņš runāja,

neaptvēris vārdus!

(34) Tie neiznīdēja

tautas,

kā Kungs

tiem licis,

(35) bet jaucās

ar tautām

un mācījās darīt,

ka tās dara.

(36) Viņi kalpoja

to elkiem-

tie kļuva

viņiem par slazdu.

(37) Viņi upurēja

savus dēlus

un savas meitas

gariem,

(38 ) viņi izlēja

nevainīgas asinis-

savu dēlu

un meitu asinis,

kurus tie upurēja

Kenaānas elkiem,

un sagandēja

zemi asinīm-

(39) tie apgānījās,

tā darīdami,

un maukoja,

tā rīkodamies!

(40) Tad apskaitās Kungs

pret savu tautu-

Viņa mantojums

Viņam rieba,

(41) un Viņš tos atdeva

tautu rokās,

un pār tiem valdīja

tie, kas tos nīda,

(42) un tos apspieda

viņu ienaidnieki

un tos paņēma

savā varā!

(43) Daudz reižu

Viņš glāba tos,

bet tie dumpojās

pret Viņu

un tika pazemoti

dēļ savas apgrēcības.

(44) Bet Viņš uzlūkoja

viņu postu,

kad Viņš dzirdēja

tos brēcam,

(45) Viņš atcerējās

derību ar tiem,

saudzēja tos,

jo liela Viņa žēlastība-

(46) Viņš darīja

visus tos gūstītājus

līdzjūtīgus

pret viņiem!

(47) Glāb mūs, Kungs,

mūsu Dievs,

sapulcē mūs

no tautu vidus,

lai pateicamies

Tavam svētajam Vārdam

un ar lepnumu

slavējam Tevi!

(48 ) Svētīts lai Kungs,

Izraēla Dievs,

no mūžības

un līdz mūžībai!

Un visa tauta

teica: patiesi!-

Slavējiet Kungu!