(1) Dāvida lūgšana.
Dzirdi, Kungs, manu taisnību, uzklausi manu brēcienu, ieausies manā lūgšanā- tā nenāk no melīgām lūpām! (2) No Tevis nak spriedums man, Tavas acis redz patiesību, (3) pārbaudīji Tu manu sirdi, Tu nāci naktī Tu pārraudzīji- bet neatradi! Jo esmu apņēmies- negrēkos mana mute! (4) Bet cilvēku darbi?- Caur Tavu vārdu es turos tālu no varmāku ceļiem. (5) Cieši man soļi uz Tavām takām, nepaslīd manas kājas. (6) Es saucu Tevi, lai Tu atbildi man, Dievs, sniedz man ausi, uzklausi mani, (7) kā brīnumu dāvā Savu žēlastību, Tu, glābējs ikvienam, kas no uzbrucējiem tveras pie Tavas labās rokas! (8 ) Glabā mani kā acuraugu, Savu spārnu ēnā slēp mani (9) no negantajiem, kas vajā mani, manas dzīvības naidniekiem, kas lenc mani! (10) Savos taukos tie iepletušies, ar muti tie dižīgi runā, (11) ik solī tie apstāj mani, tie lūko gāzt zemē mani! (12) Tas ir kā lauva, kas kāro plēst, kā jauns lauva, kas no slapsta uzglūn. (13) Celies jel, Kungs, stāj pret to, saliec to, no negantiem glāb mani ar Savu šķēpu, (14) ar Savu roku, Kungs, no tādiem vīriem, kuru mūžs- tikvien šis laiks. No Sava krājuma kuņģus tiem pildi, ka pietiek to dēliem, ka paliek pāri i bērniem! (15) Bet es taisnots lūkošos Tavā vaigā, modies veldzēšos ar Tavu tēlu!
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 72 mēn.
Astere / pirms 73 mēn.
Jānis / pirms 74 mēn.
guntabl / pirms 75 mēn.
Armands / pirms 76 mēn.