(1)Slavējiet Kungu!
Pateicieties Kungam, jo Viņš ir labs, jo Viņa žēlastība uz mūžiem! (2) Kas spēs izstāstīt Kunga varenos darbus, izsacīt visu Viņa slavu? (3) Svētīti, kas spriež taisnu tiesu, kas vienmēr dara pēc taisnības! (4)Kad lolosi Savu tautu, atceries mani, Kungs, kad glābsi viņus, pamani arī mani- (5) ka redzu, cik labi tiem, ko Tu izredzējis, ka priecājos ar Tavu tautu, ka lepojos kopā ar tiem, ko Tu mantojis! (6) Mēs grēkojām līdzi mūsu tēviem, mēs noziedzāmies un darījām negantību. (7)Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, aizmirsa, cik liela Tava žēlastība, sadumpojās pie Niedru jūras. (8 ) Viņš tos izglāba Sava Vārda dēļ- lai visi zina Viņa varenību. (9)Viņš rāja Niedru jūru- un tā izsusa, Viņš veda tos caur dzelmi kā caur tuksnesi. (10) Viņš izglāba tos no pretinieku rokām un izpirka tos no ienaidnieku rokām. (11) Ūdeņi apklāja viņu ienaidniekus- neviens no tiem nepalika pāri. (12) Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, dziedāja Viņam slavu. (13) Ātri tie aizmirsa Viņa darbus, tie negaidīja Viņa padomu, (14)kārums pārņēma tos tuksnesī, tie pārbaudīja Dievu tukšā zemē- (15) un Viņš deva tiem, ko tie lūdza, tad uzsūtīja tiem kārnuma kaiti. (16) Tie kļuva skaudīgi uz Mozu nometnē, uz Āronu, Kungam nošķirto,- (17) tad vērās zeme un aprija Dātānu un apklāja Abīrāma saimi, (18 ) un uguns iedegās viņu vidū, liesma sadedzināja negantos! (19) Tie taisīja teļu Horebā un pielūdza lietu tēlu, (20) tie izmija savu godību pret vērša attēlu- vērša, kas zāli ēd! (21) Tie aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas darījis diženas lietas Ēģiptē, (22) brīnumus Hāma zemē, varenus darbus pie Niedru jūras! (23) Tad Viņš teica, ka Viņš tos iznīdēs- ja nebūtu Mozus, Viņa izredzētais, stājies pret Viņu kā mūra plaisā, novērsis Viņa naidu, ka Viņš tos neizdeld! (24) Tie nonicināja tīkamo zemi, tie nenoticēja Viņa vārdam, (25) tie kurnēja savās teltīs, tie neklausīja Kunga balsij! (26) Tad Viņš pacēla roku pret tiem, lai nosviestu tos tuksnesī (27) un izsviestu viņu sēklu starp tautām, un izkaisītu tos visās zemēs. (28 ) Tie uzlikās Baal-peora jūgu un ēda, kas upurēts nedzīviem dieviem,- (29) tā tie aizkūra Viņa dusmas un izpletās starp viņiem sērga. (30) Tad sacēlās Pinhāss par vidutāju un tika apturēta sērga- (31) tas ieskaitīts viņam par taisnības darbu audžu audzēs uz mūžiem. (32) Tie aizdeva dusmas pie Strīdus ūdens, un Mozum misējās viņu dēļ- (33) tie sarūgtināja viņa garu, ka viņš runāja, neaptvēris vārdus! (34) Tie neiznīdēja tautas, kā Kungs tiem licis, (35) bet jaucās ar tautām un mācījās darīt, ka tās dara. (36) Viņi kalpoja to elkiem- tie kļuva viņiem par slazdu. (37) Viņi upurēja savus dēlus un savas meitas gariem, (38 ) viņi izlēja nevainīgas asinis- savu dēlu un meitu asinis, kurus tie upurēja Kenaānas elkiem, un sagandēja zemi asinīm- (39) tie apgānījās, tā darīdami, un maukoja, tā rīkodamies! (40) Tad apskaitās Kungs pret savu tautu- Viņa mantojums Viņam rieba, (41) un Viņš tos atdeva tautu rokās, un pār tiem valdīja tie, kas tos nīda, (42) un tos apspieda viņu ienaidnieki un tos paņēma savā varā! (43) Daudz reižu Viņš glāba tos, bet tie dumpojās pret Viņu un tika pazemoti dēļ savas apgrēcības. (44) Bet Viņš uzlūkoja viņu postu, kad Viņš dzirdēja tos brēcam, (45) Viņš atcerējās derību ar tiem, saudzēja tos, jo liela Viņa žēlastība- (46) Viņš darīja visus tos gūstītājus līdzjūtīgus pret viņiem! (47) Glāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, sapulcē mūs no tautu vidus, lai pateicamies Tavam svētajam Vārdam un ar lepnumu slavējam Tevi! (48 ) Svētīts lai Kungs, Izraēla Dievs, no mūžības un līdz mūžībai! Un visa tauta teica: patiesi!- Slavējiet Kungu!
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 72 mēn.
Astere / pirms 73 mēn.
Jānis / pirms 74 mēn.
guntabl / pirms 75 mēn.
Armands / pirms 76 mēn.