V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 1.marts 

Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes..(Mt.26:65)

Žēl skaistā greznā tērpa. Cik bieži augstais priesteris tajā staigājis cauri templim! Turklāt ar pārliecību: “Esmu patīkams Dievam un cilvēkiem!”

Vai mēs neesam tādi paši kā šis vīrs? Mums taču arī ir pārliecība, ka esam patīkami Dievam. Neredzamā kārtā mēs nesam šo grezno tērpu. Bībele savā īpatnējā valodā to sauc par “paštaisnības skrandām”. Mums jāzina: šis tērps ir skaists tikai mūsu pašu acīs. Dieva acīs – tā mums saka Dieva vārds – tas ir nešķīsts, sārņains tērps.

Lai saplēšam arī mēs savas! Tad Dieva priekšā mēs stāvēsim kā nabagi, kaili un pazuduši grēcinieki un Jēzus mums dāvinās jaunu tērpu: Žēlastības taisnību, ko Viņš mums ir sagādājis pie krusta.

Reiz sēdēju pie kāda saimnieka. Viņš bija slims uz nāvi. Es viņu uzslavēju, ka viņš daudz darījis jaunatnes labā – par saviem līdzekļiem uzcēlis skaistu jauniešu mītni un veltījis tiem daudz rūpju un laika. Viņš noraidoši pamāja ar roku, it kā aizslaucīdams manus vārdus, un teica: “Lūk, še kāds nabags grēcinieks nāk, kas tik uz Jēzu cerēt māk.” Te es piedzīvoju, ka kāds cilvēks saplēsa savas paštaisnības grezno tērpu un ticībā apvilka žēlastības drānas, ko dāvina Jēzus. Jesaja saka: “Es priecājos lielā priekā par to Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu! Jo Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs…”

Kungs! Mēs Tavā priekšā varam pastāvēt tikai žēlastības tērpā, palīdzi mums ticībā meklēt šīs drēbes! Āmen.