V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 3.marts 

Un tie saistīja Viņu, aizveda…(Mt.27:2)

Kāda nejēdzība!

Patiešām virves, ar kurām saistīja Jēzu, ir smieklīgs neprāts!

Vīru, kas apklusināja vētru uz jūras ar vienu vienīgu vārdu, kas ar vienu vienīgu aicinājumu izrāva no nāves važām Lācaru, Vīru kam bija vara pār velniem, Viņu taču nespēja saturēt pāris virvju.

Šīs virves rāda mums, cik ļoti cilvēks maldās par Dieva Dēla varu – līdz pat šai dienai.

Bet kādēļ Viņš tik mierīgi ļāvās uzlikt šīs važas? Kādēļ Viņš nesaraustīja šīs virves un nenometa tās Saviem ienaidniekiem pie kājām? Tas taču būtu varens skats! Kādēļ Viņš to nedarīja?

Tādēļ, ka Viņš gribēja iet uz krustu. Tādēļ, ka Viņš ir tas, par kuru jau gadsimtiem iepriekš pravietis Jesaja ziņoja: „…viņš padevās un neatdarīja muti kā jērs, ko ved nokaušanai..” „Viņš  bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”

Tādēļ Kungs Jēzus panesa šīs smieklīgās saites – Viņš vēlējās tās nest. Stundu pirms tam, kad Viņam tās uzlika, Ģetzemanes dārza klusumā Viņš teica Savam Tēvam: „Es esmu gatavs dzert ciešanu kausu.” Tagad Viņš to dzēra.

Tik nepieciešama pasaules glābšanas labā mūsu Pestītājam rādījās Viņa krusta nāve, ka  Viņš tik labprātīgi ļāva saistīt savas rokas.

Kungs! Atver mūsu acis skatīt Tavu pestīšanas darbu! Āmen.