8. Dazi papildinajumi
A. Novecojusie evolncijas pieradijumi Turpmak minetie evolucionaru argumenti jau sen zaudejusi savu aktualitati stridu par diviem modeliem – evolucionistisko un kreacionistisko. Tacu novecojusas macbu gramatas un popularzinatniskas brosuras Me dati vel arvien tiek mineti ka pieradijums evolucijai. T’apec mes tos ari isuma aplukosim. Aug,la attistiba Agrak uzskatija, ka cilveka embrija attistba ir saisinats evolucijas procesa atkartojums (rekapitulacija). Cilveka embrijs secigi izskatas vairak vai mazak lidzigs zivij, abiniekam, rapulim un visbeidzot – ziditajam. Piemers, kas vienmer tiek minets – embrijam agrina attistibas stadija ir zaunas, kas lidzigas analogiem zivju organiem. Tomer ta ir tikai areja un visnotal virspuseja lidziba. Ta saucamas zaunas vel nedzimusam bernam nebut nav elposanas organi ka zivim: cilveka embrijs skabekli sanem caur placentu. Isteniba sis «zaunas» nav nekas cits ka audu slanis, no kura attistas dazadi organi; acimredzot, tas ir labakais panemiens, ka attistities noteiktam kermena dalam. Ja cilveka embrijs savas agrinajas attistibas stadijas butu konstruets savadak, vins nespetu tik labi attistities. Pat pasi evolucionari vairs netic teorijai par evolucijas procesa atkartosanos augla attistbas stadijas. Universitates to biezi cite ka joku, lai paraditu, cik naivi bijusi cilveki pagatne un cik drudzaini tie meklejusi argumentus evolucijas labad. Rudimentdrie organi Tie ir organi, kuri nav pilnigi attistijusies vai ari organisma neveic nekadas funkcijas – vai vismaz mums td liekas. Vel nesen zinatnieki domaja, ka cilvekiem ir vairak neka simts tadu organu. Piemeram, par tadiem uzskatija mandeles, aklo zarnu, limfmezglus, vairogdziedzeri u.c. Tacu, augot musu zinasanam, izzud art rudimentarie organi. Izradas, ka ari siem organiem organisma ir dazadas funkcijas. Klasisks rudimentaro organu piemers ir vala «pakalejas ekstremitates». Apmeram vala kermena vidusdala ir divi 15-25 cm gari kaulu izaugumi. Vel samera nesen uzskatija, ka sie pilnigi nevajadzigie kauli ir vienkarsi pakalkaju atliekas, ar kuram dzivnieks kadreiz parvietojies pa sauszemi. Galu gala valis ir ziditajdzivnieks, un saskana ar evolucijas teoriju vins no sauszemes atkal atgriezies uz dzivi jura. Tacu Me «nevajadzigie» izaugumi nepavisam nav nevajadzigi un nebut nav pakalkaju atliekas. Tie balsta muskulus un aizsarga vala vairosanas organus. Pilknabis Apgalvot, ka pilknabis ir parejas forma un tadejadi kalpo par pieradijumu evolucijai, ir gluzi bezjedzigi. Pilknabis ir pilnigi 31. att. Pilknabis – evolucijas teorijas mikla. neatkariga un patstaviga suga – evolucijas teorijas klupsanas akmens. Vinam ir piles knabis un plevjainas pleznas, vins vij no zales ligzdu, dej olas un pere tas ka putns. Vai tas nozime, ka vins attistijies ka putns? Taja pat laika pilknabim ir cetras pleznas, vilnains kermena apmatojums, aste ka bebram; bernus tas baro ar pienu ka ziditajs. Tad varbut vins attistijies ka ziditajdzivnieks? Neviens evolucionars neapgalvos, ka starp putniem un ziditajiem var eksistet starpformas. Uzskata tacu, ka putni attistijusies no rapuliem, bet ne no ziditajiem! B. Kapec evolncijas teorija ir populara? Viegli saprast, kapec daudzi cilveki ar grutibam uztver vienkarso Bbeles stastu par pasaules radisanu. Skiet gandriz neticami, ka Zemei un pat visam Visumam ir tikai no sesiem lidz desmit tukstosiem gadu un ka to visu radijis pardabisks Speks. Musu ikdienas dzive – un tapat dabaszinatnes – mes izdaram secinajumus uz musu pieredzes un noverojumu pamata. Pedejos cetros piecos gadu tukstosos kosmiskajos un globalajos procesos nav bijusas noverojamas kaut cik nozimigas parmainas. ‘Tapec ir logiski pienemt, ka tie vienmer bijusi nemainigi. Dzeimss Hatons to izteicis sadi: «Tagadne ir pagatnes atslega.» Attistibas process daba notiek tik netverami lenam, ka Zemei vienkarsi jabut loti vecai! Tas pirmsakumi slepjas miglaina un tala senatne… Ka Zemes vecuma problema, td ari tas izcelsmes problema zud attala, peleka «nekuriene». Tas viss noticis tik sen! Neviens ar parliecibu nevar apgalvot, kas noticis pirms pieciem miljardiem gadu. Bet ka pirms sesiem vai pirms desmit tukstosiem gadu nekas nav eksistejis – ne, tas nevar but! Tas nav iespejams, tas ir parlieku konkreti apgalvots; kaut kam tacu bija jabut ari pirrras tam?! lebildumus Bibeles radisanas vestijuma tiesajai, burtiskajai nozimei, var iedalit trijas grupas. Pirma grupa: tiek atzita Dieva esamiba un tas, ka Dievs radajis pasauli. Tomer daudzi sai grupai piederosie nespej noticet sadiem fktiem: a) ka apmeram pirms sesiem lidz desmit tukstosiem gadu Zeme neeksisteja; tas izriet no musu (biezi neapzinata) prieksstata: «vienmer kaut kam ir jabut»; b) ka cilvece pastavejusi lidztekus sausaliga izskata dinozauriem (N.B. Vini dzivoja viena un taja pasa laika, bet tas nenozime, ka viena un taja pasa vieta.); c) ka bijusi vispasaules Pludi, kas nopostija visu un atstaja pec sevis miljardus fosilo atlieku. Lai izskaidrotu fosilo atlieku izcelsmi un piedevetu Zemei senaku izcelsanos, daudzi kristiesi tic, ka lidz pasaulei, kura mes dzivojam, bija radita kada cita pasaule. Citi uzskata, ka seas radisanas dienas ir sesi ilgstosi periodi (sesas eras). Bet ka gan vareja eksistet augi, ja tie bija raditi tresaja diena, bet Saule – ceturtaja, t.i., pec miljoniem gadu? Ne, visas sis teorijas izkroplo vienkarso vestijumu par tiesi musu pasaules radisanu, kas ietverts Radisanas gramata (1. nodala). Tur nav pilnigi nekadas nepieciesambas izskaidrot zinamus faktus. Bbele skaidri apgalvo, ka radisana bija veikta sesas Zemes dienas, kuram katrai bija rits un vakars. Dievam ir vienalga, vai mes «atlausim» Vinam radit musu pasauli nedelas laika vai miljardiem gadu. Bet Bibele ir vienkarsa gramata, domata parastiem cilvekiem, un Dievs skaidri mums pauz, ka Vins visu izdarijis. «Jo sesas dienas Kungs radija debesis un zemi, juru, un visu, kas tajos.>> (Izcelosanas 20:11). Tatad, – sakotne debesim un Zemei bija likta sajas, sesas dienas. Starp citu, ja bez musu pasaules pastavetu vel kada cita, tad iznaktu, ka vet lidz cilveka greka krisanai jau bijusi nave un iznicba. Tacu Vestules romiesiem (5:12) teikts, ka nave ienaca pasaule ar cilveku grekiem. Otra grupa: atzist Dievu, bet netic pasaules radisanai. Protams, musdienas ar visdazadakajam teorijam un eksperimentiem ir loti «nezinatniski» nemt vera Dieva iejauksanos fiziskajos un biologiskajos procesos. Taadejadi tikpat «nezinatniska» ir ari ticba tam, ka pirms sesiem tukstosiem gadu Dievs iejaucies pasaules lietas ar radisanas aktu. Tas tacu nozimetu «muzigo un nemainigo dabas procesu>> izjauksanu. Tapec daudzi kristiesi-biologi tic «teistiskajai evolucijai»: Dieva merktiecigi vaditai evolucijai, kas noris atbilstosi parastajiem dabas likumiem. Si teistiska evolucija ir neaugligs kompromiss ar evolucijas macibu, jo vet aizvien ietver sevi Dievu. Starp citu, no zinatniskiem faktiem acimredzami izriet, ka teistiska evolucija nav varejusi notikt. Id pilnigi neatbilst Dieva <>. Kad Vins teicis (Rad. 1:31): <>, tad Vins acimredzot ar to vis nedomaja cinu par izdzivosanu, ka to apraksta evolucijas maciba. Tacu tadel, ka uz zemes saka valdit greks un varmaciba, Dievs sagrava pasauli ar Pludiem (Rad. 6:13). Teistiskas evolucijas macibas pamatteze ir doma, ka brinumu nekad nav bijis un nebus, jo Dievs neiejaucas dabas dzive. Tresa grupa: tiek noliegta Dieva esamiba.. Evolucijas teorijas panakumi slepjas tas skietamaja zinatniskuma un apstakli, ka cilveki nevar pielaut citu iespeju: Visvarena Dieva raditas pasaules iespeju. Nav nejausiba, ka evolucijas teorija bija tik populara prokomunistiskajas (ateistiskajas) valstis, kur td bija pacelta valsts religijas goda. Si teorija dod «zinatnisku pamatojumu>> apgalvojumam, ka Dieva nav un cilvekam «nav jaatskaitas» nekadai Augstakai Butnei. Pazistamais evolucijas macibas celmlauzis Hakslijs to izteicis sadi: Al jauna (evolucijas) teorija brinumaina veida atbrivo mus no parlieku aura mundiera, ko mums uzspiez Bibeles pirmas divas nodalas.» Jo – ja jus ticat radisanai, jums janotic ari cilveka grekakrisanai un tadejadi – ari Visvarenam Dievam, Kas sauc mus pie atbildbas un Kuram mums japaklaujas. Tas tapat ari nozime, ka mums vajadzigs Jezus Kristus ka musu Glabejs un musu greku Izpircejs. Cilveki, kas nevelas kalpot Dievam, dara visu iespejamo, lai tikai izstumtu Vinu no musu dzives. 32. att. Eksistences cina. Teistiska evolucija nemaz neatbilst Dieva <>. Pecvards Kops tiem laikiem, kad Darvins 1859. gada publiceja savu gramatu
© 2006 - 2006 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 66 mēn.
Astere / pirms 68 mēn.
Jānis / pirms 68 mēn.
guntabl / pirms 70 mēn.
Armands / pirms 70 mēn.