7. Kreacionisms kā zinātne 

7. Kreacionisms ka zinatne

A. Bibele – uzticams izzinas avots

Protams, butu aplam gramatu par Dievu izmantot ka dabaszinatnu macibu gramatu. Bibeles valoda nav zinctnes valoda; to pieejama katram vienkarsam cilvekam. Neraugoties uz to, td satur daudzus interesantus faktus, kas pierada, ka si gramata it uzticams izzinas avots gan biologisko, gan pat fizikalo zinasanu joma. Viss, kas rakstits Bibele, it patiesiba, pat ja zinctnieki nav ar to vienispratis.

Indiesi ticeja, ka Zeme balstcs uz gigantiska zilona muguras. «Izglitotie» grieki uzskatija, ka pasauli uz saviem pleciem nes titans Atlants. Viduslaikos dazi zinctnieki apgalvoja, ka Zeme it plakana un balstcs uz stabiem. Toties Bibele jau tris tukstosus gadu apgalvo, ka Zeme it apala un <> tuksa telpa.

Ko rune Bibele:

a) Praviesa Jesajas grcmata (40:22): Wing it Tas, Ka sedeklis it virs zemes loka.» Ebreju originals yards, kas tulkots ka «loks», nozime «sfera».

b) Ijaba grcmata 26:10. Wing pari udeniem novilcis loku, kur saskaras gaisma un tumsa.>> Robeza starp gaismu un tumsu – dienu un nakti – vienigi tad var but loks, ja Zeme it sferiska.

c) «Tani diena … tani nakti» (Lk. 17:31,34). Jezus stasta, it ka Vina otrreizejas atnaksanas bridi diena un nakts uz Zemes bus vienlaicigi. Dazi cilveki stradas tiruma diena, bet taja past laika citi gules nakti. Tas iespejams tikai tad, ja Zeme it apala.

d) Ijaba grcmata (26:7): Wing nepiekara zemi ne pie ka.» Sie vardi nozime Zemes brivu atrasanos tuksa izplatijuma.

Cits Bibeles kompetences piemers – biologiska «kluda» Levita gramata (3. Mozus 11:6): «.., zaki, tapes ka vins gremokli gremo.» Seit

zakis bezmaz nosaukts par atgremotaju. Si «kluda» bija pietiekams iemesls, lai par siem uzskatiem mani izsmietu universitate. Zakis negremo gremokli, vins nav no govju, aitu, briezu un situ parnadzu kcrtas. Diemzel es tolaik vel nezincju, ka zaki reizumis aped savus izkarnijumus un pec tam pargremo savu baribu velreiz – tatad patiescm «gremokli gremo>>!

Ne, Bibele nav fizikas macibu gramata, bet tas, ko to apgalvo, it skaidra patiesiba. Ir ari citi piemeri, lidzigi ieprieksminetajiem, kas dod mums tiesibas pienemt rakstito vardu par Pasaules radisanu un pludiem Bibeles pirmaja, Radisanas gramata (1. Mozus 1-8) pilnigi nopietni pat no zinctniska viedokla. «Sensccijas» atskaites fosiliju pasaule vai peksna dazadu dzivnieku sugu izzusana klust izskaidrojama, ja nem very Vispasaules Pludus. No zinatniska viedokla radisanas teorija liekas galigi apsaubama. Problema pastav pasos cilvekos, jo savos spriedumos vadamies pec personiskas pieredzes. Mums nekad nav gadijies redzet butiskas izmainas kosmiskajos vai globalajos procesos, tapes mes nevaram ne iedomaties, ka pirms sesiem lidz desmit tukstosiem gadu darbojas citi likumi, vai ari, ka bijis laiks, kad Zeme neeksisteja.

Talak mes paradisim isu Zemes vestures rekonstrukciju divas pirmajas tukstosgades. Pasvitrosim, ka visi musu apgalvojumi (un faktiski visa gramata) balstita uz zinatnisku argumentcciju, to ka iespejama kluda spriedumos nebut nemazinas Bibeles autoritati.

B. Bibeles geologija

Pirms Pludiem

Saskana ar Bibeli (Rad. 1) Dievs radija debesis un zemi. Viss bija radits uzreiz un pilniga forms – Visums, Zeme un visas dzivas butnes. Raditais vairs uzlaboties nevareja. Jebkuras realas izmainas tikai pasliktinatu stavokli; tas it acimredzami pee mutaciju piemera, ko aplukojam 2. nodala.

Adams bija tads pats gatavs radisanas akta auglis ka visa Zemeslode. Ts ka pirmaja nedela pee pasaules radisanas viss izskatijas jau briedumu un pilnibu sasniedzis. Pakalnu virknes neizskatijas pec kalnu gredam, ko 500 miljonus gadu grauzusi erozija, ka maca evolucionari. Vinas par tadam tika pataisatas, jeb, pareizak, tika Pludu rezultata sabojatas. Pee cilveka greka krisanas uz zemi krita lasts (Rad. 3:17) un saka darboties Otrais termodinamikas likums (pasliktinasanas likums): «Noslegtas sistemas gadijuma viss tiecas entropijas pieauguma virziena (pec visjucekligaka stavokla), ja neiedarbojas energija no arienes.»

Gaiss satureja loti lielu udens tvaika daudzumu (Rad. 1:6-7 un 2:5-6), kas radija uz Zemes idealus apstaklus dzivei. Pirmkart, udens tvaiks nodrosinaja vienmerigi siltu temperaturu uz visas Zemes. Liecibas par so «siltumnicas efektu>> atrodas visu vecumu Zemes garozas slanos visa pasaule. Pat dienvidpola valdija subtropu klimats; Eiropa dzivoja pertiki, ziloni, nilzirgi utt. Ipasi lekni auga – pateicoties siltumam un lielam mitrumam – augi, ko veicinaja ari vel tas, ka gaiss satureja idealu oglskabas gazes daudzumu, kas drosi vien, desmitiem reizu parsniedza td pasreizejo daudzumu (0,3%).

Otrkart, tvaiks kalpoja par biezu aizsargslani no ardosajiem kosmiskajiem stariem un kaitiga ultravioleta Saules starojuma. Specigais Zemes magnetiskais lauks un biezais ozona slanis (25 km augstuma) nodrosinaja papildu aizsardzibu no visiem kaitigajiem stariem. Pateicoties tadam triskarsam aizsargfiltram, diez vai vareja izveidoties radioaktivais ogleklis, neveidojas kaitigas mutacijas, bet novecosanas process ilga loti leni.

Dzivie organismi dzivoja ilgi (Rad. 5) un attistijas pilnvertigak ka

24. att. «Krita perioda>> zonas – ipasos purvos ar tiem tipisku floru un faunu – dzivoja gigantiski rapuli.

musdienas. Ipasi lielus izmerus sasniedza rapuli, jo vini aug visu savu muzu. Paradijas milzu ipatni, galvenokart starp cilvekiem un dzivniekiem (Rad. 6:7). Dazas vietas, – tur, kur pletas purvi un mezi – dazadu dzivnieku grupas dzivoja tapat ka musdienas. Seviski baismiga izskata milzu rapuli dzivoja t.s. «Krita perioda>> purvos ar to tipisko floru un faunu. Sos teritoridlos apgabalus, evolucionari kludaini apzime par eram, t.i., laika periodiem.

Pludu laika

Peksni (kas drosi vien notika, Zemei parlieku tuvinoties ar citu debess kermeni vai saduroties ar milzigu meteoritu) uz Zemeslodes visur notika dabas kataklizmas. Milzigas plaisas, kas atveras Zemes garoza, visa pasaule izraisija vulkaniskus izvirdumus un zemestrices. Tas savukart izsauca rriilzigus uzplustosus vilnus, kas noslaucija piejuras zonas un nolauza visus mezus. (Pat mazi viena vulkana izvirdumi, piemeram, Krakatau Indonezijas arhipelaga 1883. gada izsauca uzpludu vilnus 36 metru augstuma, kuri brazas pa okeana virsmu ar atrumu 650 kilometru stunda, izplatoties tukstosiem kilometru radiusa, kas kluva par iemeslu 36 000 cilveku bojaejai. Pelni un akmeni tika uzmesti gaisa 40 kilometru augstuma, kas izmainija debess krasu visa pasaule.)

Gaisa pacelas un pa visu pasauli izplatijas milzigi vulkanisko pelnu makoni. Puteklu dalinas kluva par kondensacijas centriem ar tvaikiem parsatinatajam gaisam, ka rezultata sakas lidz sim vel nepieredzets lietus (Rad. 7:11,12). Debesis burtiski nogruva par Zemi – un tas ilga cetrdesmit dienu pec kartas! Caur plaisam zemes garoza ara izlauzas milzigs papildu udens daudzums (Rad. 7:11). Pat musdienas atgadas, ka no zemes izlauzas jauna udens straume, ko izsauc vulkanu izvirdumi – karstie geizeru avoti, kas reizem izslac ne mazak ka desmit miljardus litru diena! T`ada veida pasaules okeans arvien pildij as.

Pelni un putekli no vulkanu izvirdumiem noslapeja saules gaismu menesiem ilgi. Debesim aptumsojoties, ka ari pateicoties citiem sasalsanas mehanismiem, temperatura uz zemes strauji kritas. Zeme sasala neticami atri, un polos plosijas drausmigi puteni. Sals un puteni ziemelu rajonos parsteidza veselus dzivnieku pulkus, piemeram,

mamutus. Simtiem so dzivnieku sasala uz vietas, un pecak tos parklaja dublu masas, ko atnesa pludu vilnis. Daudzi mamuti ir saglabajusies pilnigi neskarti, pat ar baribu mute. Tiem nav bijis laika norit kumosu. Ari barba to kungos nebija sagremota, td pat nebija bojajusies! Pat to gala bija pilnigi lietojama, kad 19. gadsimta zinatnieki atrada sos lcermenus. Tiesam, mamutiem bija jasasalst loti atri un loti stipri, lai iegutu sadu rezultatu. Tie noteikti neieluza aizsalusa upe, ka biezi tiek pienemts, jo tada gadijuma mamuts butu norijis kumosu vai ari to pazaudejis. Upe nav ari pietiekami auksta, lai aizkavetu saput baribai tik liela dzivnieka tik labi izoleta kung’-i. Mamuta kermena Held apjoma un biezas vilnas del butu pagajusas dienas, lidz parasts aukstums nonaktu lidz kungim. Pa to laiku dala no ta satura butu sabojajusies. Tiesi si pasa iemesla del nav iespejams ari, ka mamuti butu iekritusi plaisa, ka dazreiz doma. Starp citu, ja dzivnieki butu iekritusi plaisa, tad to kaulus atrastu kada attaluma zem citu boja gajuso dzivnieku kauliem. Bet mamutu kauli un kermeni vienkarsi guleja starp citu ziditajdzivnieku kauliem. Rekina, ka Sibirija aprakti ir vairak neka miljons mamutu.

Evolucijas teorija nav neviena cik necik pienemama izskaidrojuma tik acumirkligai un dzilai mamutu sasalsanai. J. C. Dilovs (skat. literaturas sarakstu) kopa ar daziem citiem zinatniekiem ir izskaitlojusi, ka temperatura bija peksni nokritusi lidz -118 ° C. Vienigais iespejamais izskaidrojums tam ir vispareja dabas katastrofa, ka jau tas minets Bibele.

Tada meroga katastrofa nekad agrak nebija pieredzeta; pakapeniski zem udens nonaca visa planeta. Drosi vien Noasam vina skirsta bija vairaki (desmiti) tukstosi dzivnieku (tikai pa parim parstavju no katra pamattipa). Acimredzot skirsta nebija udens dzivnieku – taja laika, kad sis formas sastadija 90% no visam sugam, neskaitot kukainus. Visur plosijas vareni paisumi un vetras. Veseli mezi bija izrauti ar visam saknem, un koku stumbri peldeja pa udeni ka kugu atluzas.

Koki guzmojas cits uz cita, ipasi mazos, noslegtos licos, kur tos apraka no kalniem brukosas, zemestricu izraisitas lavinas. Lietus no kalniem un pauguriem izskaloja augsni, kas strauji gazas pa nogazem lejup ka milzu noslideni vai dulkainu dublu straumes, uzvelot virs kokiem desmitiem metru malu un augsnes. No milziga spiediena koki

sablivejas un rezultata radas akmenogles (laboratorijas meginajumos ogli var iegut nedaudzas stundas!).

Starp citu, akmenoglu slani rodas tikai ieprieksaprakstitaja veida, bet nevis pakapeniski uzkrajoties purvos augoso koku lapam un stumbru atliekam. Viens no argumentiem, kas runa tam par labu, ir fakts, ka nekur uz pasaules nav tadu purvu, kas pakapeniski partaptu par akmenoglu slaniem, – kaut tiesi to aplami pauz popularzinatniskas biologijas gramatas! Turklat oglu slanos bija atklatas daudzas augu sugas, kuras purvos neaug; ipasi daudz oglu slanos ir juras organismu atlieku, kas ari purvos nedzivo (sk. «Sensacijas atskaites fosiliju pasaule» 45. lpp.).

Par pirmajiem lavas un dublu straumju upuriem kluva miljardi juras bezmugurkaulnieku – tadi ka daudzsaru tarpi un juraszvaigznes, kas dzivo uz juras dibena vai tuvu tam. (Tadi dublu noslideni okeana gadas ari musdienas, ka, piemeram, straume, ko izraisija noslideni Ziemelaustrumamerika 1929. gada. Dublu straume brazas ar simts kilometru atrumu stunda, parkladama 100 000 kvadratkilometrus okeana dibena ar nogulsnem viena metra biezuma, aprakdama zem sevis visu dzivo, kas vien tai gadijas cela uz juras dibena jeb ta tuvuma. Atrums bija izmerits loti precizi, jo skaidri bija zinams, kur un cikos bija parrauti telefona kabeli starp Ameriku un Eiropu.)

Skotija tika atklats smilsakmens slanis, kura vareja redzet fosilo tarpu atstatas raksanas pedas. Sie tarpi bija dzivojusi juras grunti pirms un pec Pludiem. Tarpi bija meginajusi glabties no straujas smilts sedimentacijas, rokot garas, taisnas ejas uz virspusi. Mazie fosilizejusies tuneli bija labi redzami, un tie gaja caur vairakiem 20 cm bieziem slaniem. Tas pierada, ka sie slani nebija veidojusies vairaku tukstosu gadu gaita, ka pienem evolucionari, bet tie bija radusies loti isa laika spridi, citadi sava neilgaja muza tarpi nebutu spejusi izrakties cauri vairak ka vienam slanim.

Citi vienkarsie bezmugurkaulnieki vai nu bezpalidzigi dreife jura, vai tiem ir ierobezota peldspeja. Briesmu bridi nekur aizbegt vini nespej. Tie ir parlieku vaji un viegli ievainojami, lai izturetu virpulojosas udens masas speku un milzigu daudzumu indigu kimisku vielu, kas ir izskidusas un izkliedetas pec vulkana izvirduma. Tapec vini ari atrodas pirmaja dzivnieku grupa, kas iet boja dabas nelabveligo speku

iedarbibas rezultata. Boja gajusie dzivnieki nogrimst dibena un nogulst uz grunts. Tie, kam ir vienkarsa forma (apala vai ovala), nogrimst atrak neka sarezgitakie, kam ir dazadi pielagojumi utt. Tapec izrakumos mes parasti atrodam sadu ainu:

1. Pats zemakais slanis – juras dibens vai sakotneja, pirmatneja sauszeme – fosilijas nesatur.

2. Nakamais slanis satur dreifejoso juras dzivnieku vienkarsako formu atliekas vai ari to, kas dzivo uz juras dibena, atliekas. 3. Jo augstak atrodas slanis, jo sarezgitaku dzivibas formu atliekas tas satur.

Tagad mes varam saprast, kapec Zemes garozas zemakajos slanos nekad nav sastopamas fosilas atliekas, taja pat laika kad nakamajos tas peksni paradas. Evolucijas modeli tas tiek izskaidrots ar to, ka Zemes vestures pirmo cetrarpus miljardu gadu laika neeksisteja nekadi dzivi organismi, iznemot nedaudzus bakteriju veidus, bet pirms 500 miljoniem gadu peksni un vielaicigi jau pilnigi noformejusas radas visas pasas lielakas dzivnieku grupas.

Juras mugurkaulnieki (zivis, roni utt.) ir vairak spejigi izbegt no briesmam, tapec ne tik biezi klust par noslidenu vai dublu straumju upuriem. Vinu liela izturiba pret indigam vielam ari palidz tiem

25. att. Augu un dzivnieku parakmenojumus atrod zemes slanos, kas atbilst vinu dzives videi. Sarezgitakas formas apdzivoja augstakas vietas virs juras limena, tapec an to fosilas atliekas atrodamas augsejos nogulumiezu slanos.

26. att. Vienkarsus organismus parasti atrod apaksejos nogulumiezu slanos, jo vini kluva par satrakotas stihijas pirmajiem upuriem.

27. attels. Masu «kapsetas» ar tukstosiem ipatnu no dazadam klimatiskajam joslam tajas vareja rasties tikai taja gadijuma, ja bijusi vispasaules Pludi.

nenomirt Pludu sakuma. Tapec vinu fosilas atliekas atrod augstakos slanos, salidzinot ar moluskiem. Vinus biezi sastop masu parakmenojumos, jo tos biezi reize aizskaloja uzpludu vilnis vai negaiditi uz vietas parsteidza kada cita katastrofa. Piemeram, Kalifornija bija atrasts vairak ka miljardu liela zivju bara fosilas atliekas, kas klaja desmit kvadratkilometru lielu laukumu. Izvijusies, saliektie kermeni stasta par mokam un pirmsnaves krampjiem, bet ne dabisku navi, ko varetu sagaidit, ja runa butu par evolucijas macibu.

Belgija bija atrasti desmitiem tukstosu dinozauru kauli un pat veseli skeleti, kas bija sakrajusies trisdesmit metru bieza slani. Pavisam nesen Kind 4 000 metru augstuma tika atrasti 70 tukstosi dinozauru fosilo atlieku. Analogiskas dinozauru kapsetas bija atklatas katra kontinenta. Evolucijas teorija nespeja dot apmierinosu izskaidrojumu desmitiem tadu gigantisku masu <>. Piemeram, Losandzelosas tuvuma desmitiem tukstosu visdazadako sugu dzivnieku no dazadam klimatiskajam joslam un eram (!) bija atrastas viena un taja pasa izrakumu vieta. Vai tiesam visi sie dzivnieki ieradas surp un nogulas blakus, lai nomirtu dabiska nave?

28. att. Izrakumos atrod daudz sadus parakmenojumus, kur katastrofa parsteigusi dzivniekus viena mirkli. Tas runa par labu tam, ka bijusi lielie Pludi.

Parakmenojums izveidojas tikai taja gadijuma, ja organismam piepesi tiek partraukta skabekla padeve. Cita gadijuma erozijas speki, bakteriju iedarbiba un laika apstakii to noarda lidz parakmenosanas procesa beigam. Ar nedaudzajiem parakmenojumiem, kas radusies musu laika, praktiski viss noticis tapat ka pagatne, kad tekosais udens peksni parklaj kermeni ar kadu blivu materialu. Parakmenojumi nekad neveidojas, ja kermenis iegrimis purva vai gaisa padeve vinam nepartrukst uzreiz, bet pakapeniski vai an to parklaj nepietiekami blivs materials, tads ka lapas meza vai krastmalas smiltis,- preteji tam, ko biezi raksta popularas gramatas par biologiju un rada filmas.

Abinieki un rapuli (vardes, krokodili, dinozauri utt.) mit purvainas piekrastes zonas. Tadel salidzinajuma ar juras organismiem tie atrodami slanos, kas tuvaki virspusei. Ziditaju un cilveku fosilas atliekas atrodamas samera reti un tikai pasos augsejos slanos. Tas, ka redzams, saistits ar to, ka vini bega no pludiem uz tuvako pauguru virsotnem, kur tomer pludi tos beigu beigas sasniedza. Vinu kermeni paklavas trudesanas procesam, jo nogulumslani vinus neparklaja

30. att. Lielais kanjons – viens no daudzajiem Vispasaules Pludu lieciniekiem.

Skandinavija – saglabajusas legendas par Pludiem (kopskaita vairak neka astondesmit tautam un ciltim). Kaut ari so naciju piederigie nav bijusi kontakta vairakus tukstosus gadu, tomer katra no tam figure nostasti par cilveku, kas izglabis sevi un savu gimeni (vai draugus) no milzu Pludiem ar lielas laivas palidzibu, kura bijusi ari zveri.

Otrs pieradijums, ka Bibele aprakstitie Pludi aptvera visu pasauli, ir fakts, ka apmeram 75% visas Zemes virsmas iezu veidojis udens. Ta ir klata ar nogulam un udens sanesam. Tas ir neapstridams Pludu pieradijums. Tresais pieradijums ir Lielais Kanjons ASV, Arizonas pavalsti (30. att.). Tur nogulumiezu kartas gul pilnigi horizontalos, neskartos slanos 1 500 metru biezuma. Vienigais iespejamais ta izskaidrojums ir apstakli, ka sos slanus nogulsneja strauji uzplustosi vilni, taja pasa laika to biezums apliecina Pludu titanisko sparu.

Slani Lielaja kanjona nav formejusies miljoniem gadu, bet bija uzskaloti samera isa laika spridi – varbut dazos menesos vai gados, un

tadel tie visi bija miksti vienlaikus! Tam par pieradijumu ir Kolorado upes gultne ar tas aso, simetrisko loku skelumu, kas skel tukstosmetrigo biezo Liela Kanjona slani. Upe var veidot tik asus un simetriskus liclocus tikai tad, ja augsne ir miksta. Cietu iezu gadijuma upe nevaretu izveidot vienlaikus tik likumainu un dzilu gultni.

Pec Pludiem notika daudzas citas globalas dabas katastrofas. Pirma no tam, iespejams, bija kontinentu atdalisanas (Rad.10:25). Saskana ar geologu viedokli, sakotneji visi kontinenti sastadija vienotu milzigu sauszemi, td saucamo Pangeju. Pee tam si sauszeme saskelas vairakos kontinentos. Kontinentu sadursanas un parvietosanas rezultata radas tadi augsti kalnu masivi ka Alpi, Himalaji, Klinsu kalni. Tas nozime, ka lidz tam kalni nebija tik augsti, bet juras – tik dzilas ka tagad. Zeme bija vairak paklauta applusanai. Sakuma notika krasa sauszemes sadalisanas kontinentos. Katra zina, tas bija samanams cilvekam, par ko liecina Radisanas Gramatas 10:25. Niecigi mazas kontinentu nobides, kas noverojamas tagad (1-15 cm gada), iespejams, ir pedejais sis parvietosanas posms, kura sakums bija Pelega (sal. Rad. 10:25, 1. Laiku 1:19) laikos. So procesu var salidzinat ar lokomotivi, kas dod grudienu vagonam. Pee speciga grudiena vagons pakapeniski samazina savu kustibu, lidz beidzot apstajas.

Valodu zinatne filologija mums atklaj, ka meklejot, no ka izcelusas daudzas pasaules valodas, nonakam pie vairkkam primitivam valodam, nevis pie vienas kopejas primitivas valodas, ka to varetu gaidit saskana ar evolucijas macbu. Sis fakts ari saskan ar Blbeli (Rad.11:7), kur Dievs sajauc cilveku valodu. Toreiz acumirkli radas vairaki duci valodu. Tapat ir noskaidrots, ka Zemes senako valodu (sumeru, akadiesu, egiptiesu u.c.) gramatika ir bijusi neparasti sarezgita. Gadsimtu gaita lielaka dala valodu ir degenerejusas musdienu valodas, kas gan satur vairak vardu, bet gramatiski ir daudz nabagakas. Ari musdienu «primitivo cilsu» ka, piemeram, Dienvidamerikas kvecua indianu valoda ir daudz sarezgitaka ka musu modernas valodas. Kvecua indianiem ir dazi darbibas vardi, kam iespejamas vairak neka 500 dazadu formu (holandiesu valoda – tikai 8).

Citas katastrofas vareja notikt 10 Egiptes sodibu laikos (Izcelosanas jeb 1. Mozus 7-12); Gibeonas kaujas laika, kad Zeme partrauca (vai izmainija) savu griesanos (Jozuas 10:13); kad ena saka virzities