68. dziesma (1.-24.pants) 

Korvedim. Dāvida dziedājums.

Dziesma.

(2) Lai ceļas Dievs,

lai pašķīst Tā ienaidnieki,

tie, kas nīst Viņu,

lai bēg no Viņa!

(3) Kā dūmus aizpūš,

Tu aizpūt tos!

Kā kūst vasks priekš uguns,

tā lai zūd negantie

Dieva priekšā!

(4) Bet taisnie

lai priecājas,

lai līksmojas

Dieva priekšā,

lai gavilē priekā!

(5) Dziediet Dievam,

dziediet slavu Tā vārdam,

sataisiet ceļu

Tam, kas tuksnešos jāj,*-

Kungs Viņa vārds,-

līksmojiet Viņa priekšā!

(6) bāreņu tēvs

un atraitņu tiesnesis,

Dievs

savā svētajā mājoklī!

(7) Dievs vientuļos iemitina namā,

gūstekņus Viņš

rimtumā izved,

taču spītnieki

mīt akmenājā.

(8 ) Dievs,

kad Tu gāji

Savas tautas priekšā,

kad Tu soļoji

pāri tuksnesim.

(Selā)

(9) zeme līgojās,

ak, debess lāsoja

Sinaja Dieva priekšā,

Dieva,

Israēla Dieva priekšā!

(10) Dāsnus lietus

Tu slacīji, Dievs,

pār Savu mantojumu -

kad tas bija panīcis,

Tu to aprūpēji.

(11) Tava radība

dzīvo tur,

Tu Savā laipnībā

gādā par nabagiem,

Dievs!

(12) Kungs sūta pasacīt -

ziņnešu

liels pulks:

(13) pulku ķēniņi,

tie bēg, tie bēg

visskaistākās namā,

tā dala sev laupījumu -

(14) vai gulšņājat, vīri,

pie avju aplokiem?!-

dūjas pārni

klāti ar sudrabu

un tās spalvas

ar zaļu zeltu!

(15) Kad Visvarenais bārstīja

ķēniņus tur,

sniegs sniga

pār Melnokalnu!

(16) Dievu kalns -

Bāšāna kalns!

kupru kalns -

Bāšāna kalns,

(17) Ko tu glūni,

kupru kalns,

uz kalnu, kas Dievam

par sēdekli tīk?

Patiesi, Kungs

majos tur mūžam!

(18 ) Dievam kaujasratu

divkārt desmit tūkstoši -

tūkstošu tūkstoši -

Kungs vidū tiem, Sīnajieties!-

Savā svētumā!

(19) Tu uzkāpi augstumos,

vezdams gūstā,

Tu ņēmi cilvēkus

Sev par balvu,

pat spītniekus-

mājot pie Kunga Dieva!

(20) Svētīts lai Kungs

diendienā -

mūsu nastu Viņš nes -

Dievs

mūsu glābiņš!

(Selā.)

(21) Dievs mums -

glābšanas Dievs,

un Dievam Kungam -

izeja no nāves!

(22) Patiesi, Dievs sašķaidīs

Savu naidnieku galvas

un matainos pakaušus

tiem, kas mīt grēkā!

(23) Kungs saka:

no Bāšānkalna

tos vedīšu atpakaļ,

tos vedīšu atpakaļ

no jūras dzelmes,

(24) lai tu nošķaidi

asinīm kājas,

lai tavu suņu mēles

no naidniekiem lok!-

_______________________________________________

* Vai: sataisiet ceļu Tam, kas mākoņos jāj.