6. Fakti liecina – Zeme ir jauna 

6. Fakti liecina – Zeme ir jauna

4. nodala mes redzejam, ka vecuma noteiksanas metodes ar atskaites izraktenu palidzibu un radiobiologiskas metodes nav efektivas. Nekadi nevar uzskatit par «pieraditu» faktu, ka Zemes vecums ir pieci miljardi gadu. Esosie dati daudz labak ieklaujas jaunas Zemes teorija. Bet tasvel nav viss. Samera nesen kluva zinami daudzi fakti, kas apgaz Zemes field vecuma hipotezi, tatad ad evolucijas teoriju. Seit mes aplukosim tikai sesus no daudzajiem faktiem, kas apliecina, ka Zeme ir jauna. (Padzilinats jautajuma izklasts atrodams H. M. Morisa gramatas The Genesis Flood un Scientific Creationism).

1. 1960. gada bija aprekinats, ka uz Zemes ik gadu nokrit 5-15 miljoni tonnu starpzvaigsnu kosmisko puteklu. Piecu miljardu gadu laika (pienemtais Zemes vecums) Zeme butu parklajusies ar 20-60 metrus biezu puteklu slani. Tads slanis nekur nav konstatets. Turklat nevar apgalvot, ka kosmiskie putekli neatslcirtos no zemes putekliem, jo atskirba no pedejiem tie satur apmeram 300 reizu vairak nikela. Pat ja tie sajauktos ar Zemes izcelsmes putekliem, tas vienalga butu pamanams, jo Zemes augsejos slanos putekli saturetu lielaku nikela daudzumu neka apaksejos. Tapec ierobezotais nikela daudzums Zemes garoza kalpo ka papildu pieradijums tam, ka uz Zemes nav nokritis nemaz tik daudz kosmisko puteklu, – tatad Zeme ari nav tik veca.

2. Ka uzskata evolucionari, Zeme un Meness ir viena vecuma, tadel puteklu slanim uz Meness jabut apmeram divreiz planakam ka uz Zemes (jo uz Meness ir mazaks gravitacijas speks). Kad tika planots amerikanu kosmisko aparatu starts uz Menesi, radas bazas, ka tie parak dzili varetu iegrimt puteklu slani, kas bija aplests ka vairakus metrus biezs. Sa iemesla del aparata kajas bija apgadatas ar platam

platnem. Tomer izradijas, ka puteklu slana biezums uz Meness neparsniedz vienu centimetru. Pec tam tika veikti jauni merijumi un aprekini, kas daleji izlaboja agrako eksperimentu kludas…

Turklat izradijas, ka Meness izstaro siltumu, tam ir magnetiskais lauks un piemit seismiska aktivitate (iespejamas «menesstrices»). Tas viss var but tikai tad, ja Menesim ir skidrs kodols. Ta ka Meness ir daudz mazaks ka Zeme, tam butu bijis jaatdziest ieverojami atrak. Piecu miljardu gadu laika tam bija jaklust par pilnigi aukstu un «mirusu» debeskermeni. Tadejadi Meness skidrais kodols apliecina sa debess kermena salidzinosi jauno vecumu.

3. Uranam parversoties par svinu, izdalas helijs. Izgarodams no ieziem, kuros veidojas, helijs beigas nonak atmosfera. Tacu atmosfera satur parak maz helija, kas butu varejis uzkraties tikai pa nedaudziem gadu tukstosiem. Ja urana sabruksana butu ilgusi piecus miljardus gadu, tad helija atmosfera butu simttukstos reizu vairak, neka ir faktiski. Un tas ta ir, nenemot vera, ka helijs jau varetu but atmosfera Zemes rasanas laika! Atmosfera nevis zaude heliju, bet tai piemit pat tieksme to uznemt no Kosmosa!

4. Ka zinams, katru gadu upes ienes jura lielaku daudzumu mala, smilsu, salu un citu vielu. Katras vielas daudzums, ko ik gadus uznem Okeans no visam Zemes upem, var tikt izmerits. T”ada veida var aprekinat, cik ilgu laika periodu upes tecejusas, un tatad ari – cik ilgi eksiste Zeme. Aprekinos nepieciesams ieverot divus konkretus faktorus. Pirmkart, jura, tai veidojoties, jau bija zinams daudzums noteiktas vielas. Otrkart, sakuma katras vielas uzkrasanas bijusi intensivaka neka beigas. To viegli var pamanit piemera ar kafijas automatu: vispirms izfiltrejas stipraks skidrums, pec tam vajaks.

Pat ja ignoretu visus sos faktorus, vienalga sanak, ka Zemes vecums ir robezas no daziem tukstosiem lidz daziem miljoniem gadu! Parak iss periods, lai evolucija izraditos iespejama. Sals daudzums jura, piemeram, norada uz maksimalo vecumu – 260 miljoniem gadu; nikela daudzums atbilst 18 000 gadiem, svina – 2 000 gadiem, aluminija daudzums norada uz 100 gadu vecumu utt. Visu rezultatu veidotais videjais Zemes vecums sanak ap 9000 gadu. Petijumi apliecina, ka so elementu organiskie savienojumi un sali nenosezas dibena! Un visbeidzot: upes sanes jura tadus kvantumus mala un smilsu, ka tad, ja

tas ilgtu cetrus miljardus gadu, visi kontinenti butu pilnigi noskaloti jau 400 reizu! So problemu nevar atrisinat ar pienemumu par t.s. geologisko ciklu, kura butiba ir aptuveni sada: kaut kadas vietas kontinenti pacelas, citas – iegrimst, td ka ik reizi rodas jauni kalni, kuri pec tam paklaujas erozijai, nogludinas un tiek izskaloti. Tam vairs netic pat daudzi evolucionari, bet ja sis «geologiskais cikls» pat eksistetu, tas varetu dot izskaidrojumu div- vai triskartigas, bet ne jau simt- vai cetrsimtkartigas kontinentu izskalosanas gadijuma!

5. Zemes magnetiska lauka spriegums ar laiku pakapeniski pazeminas. Sa lauka merijumi pedejo 140 gadu laika parada, ka si «dzisana» katrus 1 400 gadus dubultojas. Taada gadijuma pirms 10 000 gadiem Zemes magnetiskais lauks bija tik specigs, ka vina bijusi «magnetiska zvaigzne>>. Turklat Zeme nevar but daudz vecaka par 10 000 gadiem, jo uz tas nav atomreakciju, kas rada vajadzigo energiju. Turklat, ja Zemes magnetiskais lauks pagatne butu bijis vel specigaks, tas tik loti paaugstinatu tas temperaturu, ka Zeme vienkarsi uzspragtu.

Petijumi, kas veikti dazados Zemes garozas slanos, liecina, ka Zemes magnetiskais lauks vairakkart mainijies. Varetu pienemt, ka tas noticis Pludu un citu grandiozu katastrofu laika, par kuram runasim turpmak. Sis katastrofas un Zemes magnetiska lauka izmainas varetu but kosmisku procesu izraisitas, piemeram, satuvinoties maza attaluma («saduroties» ) ar kadu citu debesu kermeni.

Saskana ar evolucijas teoriju sis izmainas notikusas miljoniem gadu laika. Bet nesenie petijumi ir paradijusi, ka pat bez katastrofaliem apstakliem magnetiskais lauks Zemes slanos var mainities viegli un atri. Nesenajos vulkana izvirdumos Oregona, ASV, izplustosa lava veidoja jaunus Zemes slanus. Zinatnieki konstateja, ka lavas straumes magnetiskais lauks mainijas par 3 gradiem diena. Tas nozime, ka divos menesos vareja but iespejama pilniga magnetiska lauka apgriesanas. (Earth and Planetary Science Letters, Vol. 92 (1989), pp. 292-298 and Nature, Vol. 339 (1989), pp. 582-583). 6. Par Zemes mazo vecumu liecina daudzi kosmiska rakstura fakti. Piemeram, tas, ka musu Saules sistema ir isperioda kometas un starpzvaigznu putekli. Isperioda kometas virzas pa ovalu orbitu

apkart Saulei ierobezota laika perioda. Katru reizi, kad isperioda

kometas pievirzas tuvu Saulei, tas zaude dalu no sava kodola vielas.

Si viela veido varen krasnu «asti» , ko var redzet nakti, kad kometa pietuvojusies Saulei. Uz gas kometu izirsanas pamata tika aprekinats, ka kometas muza ilgums nevar but lielaks par sesiem lidz desmit tukstosiem gadu.

Ta ka vairums zinatnieku tic Visuma milzigajam vecumam, tika izdomatas visvisadas teorijas, lai izskaidrotu kometu eksistenci, pat miljardiem gadu pirms to paradisanas. Piemeram, daudzi zinatnieki uzskata, ka arpus musu Saules sistemas eksiste mums neredzams (!) «kometu makonis» ar 200 miljardiem kometu, no kura tas laiku pa laikam sak virzities uz Sauli, pec ka 10 000 gadu laika, lidojot garam sai zvaigznei, sad tad nokrit uz tas un izzud. Pieradit sadu kometu «uzvedibu» nav iespejams. Pec sis teorijas vispar nav vajadzibas (un td rada vairakas nopietnas problemas); bet izdomata ir tikai tapec, lai kaut ka pielagotos ilgajam Zemes muzam.

Iss muzs raksturigs ari starpzvaigznu putekliem, kas cirkule musu Saules sistema. Pateicoties Zemes, Meness, planetu un it ipasi – Saules gravitacijas spekam, puteklu dalinas regulari tiek «izmeztas». Ja musu Saules sistema butu loti veca, tad debess kermeni visas kosmisko puteklu dalinas sen butu «savakusi», un maz kas no tam butu palicis brivi klejojam Saules sistema. Tas, ka musu Saules sistema vel arvien ir ieverojams so dalinu daudzums, ari liecina, cik Visums vel jauns.

N.B. – Sakotneji Saules sistema, protams, bija vairak puteklu neka musdienas, un no td izriet, ka puteklu nosesanas uz Zemes un Meness virsmas bija intensivaka (sk. 1. un 2. punktu).

Starp citu, zimigi un no evolucionistu viedokla gruti izskaidrojami, ka divu planetu (Veneras un Urana) griesanas ap savu asi notiek preteja virziena Saulei un visam parejam planetam. Ari 11 no 31 musu Saules sistemas menesiem ir pretejs rotacijas virziens. Ja musu Saules sistema radas pati no sevis (no viena kopeja «nebulara makona»), ka tad gadijies, ka sis divas planetas un vienpadsmit menesi griezas uz <> pusi?! Vel varetu pienemt, ka viena planeta ar preteju griesanas virzienu ir tikusi musu Saules sistemas «nokerta», kad ta virzijas garam musu nebularajam makonim. Bet lai ticetu, ka tas noticis 13 reizu, ir jabut loti parliecinatam evolucionaram.

Vienkarsibas labad mes stridigajam temam ieprieksejas nodalas tikai pieskaramies, nedodot daudz literaturas atsaucu. Tiem, kam tas interese un kuri grib parbaudit faktu autentiskumu, gramatas beigas ir dots literaturas saraksts, kur minetas temas skartas daudz smalkak un kur atradisiet ari vel citas atsauces uz literaturas avotiem. Viena no jaunakajam gramatam par kreacionismu ar daudzam atsaucem ir P. S. Teilora sarakstita The Illustrated Origins Answer Book.