5. Evolūcija nav iespejama 

Evolucija nav iespejama

A. Dabas likumi

a) Pirmais termodinamikas likums

Tas ir viens no svarigakajiem dabas likumiem. Visi zinatnieki – evolucionari un kreacionari – uzskata, ka sis likums ir speka visas zinatnu jomas. Tas pauz: energija nerodas ne no ka un neizzud. Energija var paradities dazadas formas ka gaisma, siltums, skana, elektriba, mehaniska energija utt. T”a tikai pariet no viena veida uz otru, bet kopejais energijas daudzums Visuma paliek nemainigs.

Starp citu, materija tapat ir energijas forma (Einsteina teorijas princips, uz ka pamatojas kodolreakcijas). Ka gan sada gadijuma no neka varetu rasties Visums, ja energijas kopejais daudzums nekad nevar mainities, ja nekas nevar ne nakt klat, ne zust?

Musdienu evolucionari uzskata, ka Visums radies no maza, bet loti bliva «primara makona», kas uzspradzis ar neiedomajamu speku (t.s. <> no nekurienes, pats no sevis? Galu gala jaizvelas starp divam ticibam, kuras vienlidz var tikt uzskatitas ka par zinatniskam, td nezinatniskam.

Tatad – vai Materiju radijis Dievs, vai td radusies pati no sevis?

b/ Otrais termodinamikas likums

So svarigo dabas likumu ari atzist ikviens zinatnieks. Sis «sairsanas likums>> nosaka, ka katra izoleta sistema virzas uz savas entropijas palielinasanos. Entropija ir fizikals lielums, kas nosaka sistemas stabilitati, stavokli, kura sistemas elementiem ir vismazakas iespejas mainities, atdodot energiju. Tatad vislielaka entropija nozime vislielako haosu. Noslegtai sistemai bez arejas iedarbbas ir tendence

18. att. Siltais un aukstais udens sajaucoties veido siltu udeni, bet siltais udens neva pats no sevis sadalities karsta un auksta udeni.

pariet no kartibas uz haosu. Citiem vardiem: visam lietam Visum piemit tendence haotiski sajaukties.

Ja jus iesledzat virtuve gazi, gazes molekulas izplatas pa visu virtuv Ja jus sajaucat aukstu un karstu udeni, karsta un auksta uder molekulas sajauksies, un rezultata izveidosies silts udens. Sie proce, ir neatgriezeniski. Gaze pec savas gribas nevar atgriezties degli; silta udens nevar automatiski sadalities karsta un auksta.

Otrais termodinamikas likums apgalvo, ka viss pasaule tiecas uz vi; lielako nekartibu ar nosacijumu, ja no arienes nepienak energija. I tapat attiecas uz dzivam butnem. <vins parstaj to darit, ta nomirst, sak sairt, pust un parversas puveklos. ! Trudi, talak sairstot, rada brivu atomu kopumu, ko aiznesis udens vai vejs. Atomi pasi no sevis nekad nesavienojas liela molekula, molekulas nekad automatiski neapvienojas, lai izveidotu dzivu sunu. Visuma . viss notiek gluzi preteja virziena. Nedzivaja daba nav neka, kas varetu pretoties sim sairuma likumam.

Vieniga iespeja radit un uzturet Visuma kartibu pastav, pateicoties’ dzivo butnu aktivitatei. Bez dzivibas augsti organizeta un sarezgita kartiba pati no sevis rastiesnevareja un pati ari nevaretu saglabaties – un tikt uztureta. Bet ka gan radusies si augsti organizeta dzivibas kartiba, ja tikai dzivba var to radit … turklat ja sakotneji nekadas dzivibas nav bijis?! Ir tikai viena iespeja – dzivibu radija kaut kas Dzivs! Dzivibu, Zemi un visu Visumu radija dzivais Dievs. Dziviba no pasa sakuma ir radita pilnigas formas ar speju baroties un radit pecnacejus. Preteja gadijuma organismi butu nekavejoties izmirusi.

Divi evolucionaru iebildumi

Biezi tiek iebilsts sadi: ipasos apstaklos kartiba var rasties ari bez

dzivu butnu lidzdalibas. Piemeram, sniegparslas demonstre augstu kartibas pakapi, razdamas no udens haotiska stavokla. To pasu var sacit par akmens kristaliem, kas veidojas no skidram vielam zemes dziles. Sie piemeri biezi tiek mineti, lai paraditu, ka nedzivaja daba kartiba var rasties pati no sevis un tadel evolucija ir iespejama.

Bez specialam formulam gruti ir detalizeti izskaidrot, kapec sim apgalvojumam nav pamatojuma. Lietas butba ir td (saskana ar Otro termodinamikas likumu), ka atomiem un molekulam piemit ne tikai

tieksme haotiski sajaukties un kusteties, bet ari censties ienemt tadu

stavokli, kura vinu energija bus vismazaka. Izradas, ka daudzam vielam pats zemakais energētiskais līmenis tiek sasniegts taisni kristaliska forma. Ja udenim atnemt energiju, piemeram, to atdzesejot, veidojas sniega vai ledus kristali. Ja nonem energiju

skidram vielam, kas atrodas zemes garoza, rodas briniskigi dargakmeni. Kristalos molekulam ir pati mazaka energetiska vērtība. Kad kristali veidojas, energija izdalajas. Lai tos sagrautu, nepieciesama papildu energija. Visparigi runajot, lai nedzivaja daba izjauktu molekulas, vienmer vajadziga papildu energija.

Bet attieciba uz dzivo butnu molekulam darbojas pretejs likums. Sim molekulam ir augsts energetisks limenis. Tam sabrukot, energija atbrivojas. Tiesi tapec jus varat sasildities pie ugunskura no degosas malkas, oglem vai kudras, kas ir dzivu organismu atliekas. la pasa iemesla del ari bariba, ko mes lietojam uztura, dod energiju musu darbam, sporta nodarbibam vai izpildot citas vitalas funkcijas.

Kopuma nemot: kristalu molekularas strukturas var rasties spontani, jo tam ir zems energetiskais limenis; kad sis molekulas veidojas, energija atbrivojas (izdalas). Dzivu organismu molekulas spontani rasties nevar, tapec ka tam ir augsts energetiskais limenis (so molekulu veidosanas procesa nepieciesama papildu energija). Luk, kapec sis molekulas var radit tikai dzivas butnes.

Otrais iebildums skan sadi: «Evolucija uz Zemes ir iespejama, jo Zeme nebija atstata sava vala, bet td pastavigi sanema Saules starojuma siltumu. Tapec ar pietiekamu sis energijas daudzumu td vareja tikt izmantota, lai veidotu starp molekulam augstaka limena energetiskas saites, t.i., lai izveidotos dzlva suna.» Ari sis skaidrojums neiztur nekadu kritiku. Saules starojums, kads tas ir pats par sevi, nav lietojama energijas forma.

Lai iekustinatu kadu procesu, it nepavisam nav no svara, vai ir pieejams pietiekams energijas daudzums, toties ir svarigi, vai ir pieejams pietiekams lietojamas energijas daudzums.

Iztelosimies, ka mums ir pienacigs buvmaterialu daudzums: deli, naglas, krasa, stikls, kiegeli – un pietiekams energijas daudzums – aviobumba, ko nomerkejam uz buvmaterialu kaudzi. Tas vi-&l nenozime, ka pec bumbas spradziena varetu rasties skaista iestades celtne. Tas butu pretruna jebkuram termodinamikas likumam! Nekontrolejama energija ir nederiga un pat bistama. Lai uzceltu eku – ieviestu noteiktu kartibu – nepieciesams projekts, atbilstosi rasejumi, un tapat – energija, kas var tikt izmantota. Piemeram, elektriba pati par sevi ir pavisam nederigs energijas veids. Lai to izmantotu ekas buvnieciba, nepieciesami vadi, sledzi, elektrodzineji, muskulu speks, iespeja izmantot so elektroenergiju vajadzigaja vieta un nepieciesamaja daudzuma. Tiesi tapat ari Saules energija izradas neaugliga un reizumis pat iznicinosa, kamer to nevaresit uzkrat un izmantot saviem nolukiem nepieciesamajk laikd, vieta un daudzuma.

19. att. Nav runa par to, vai pietiek energijas (tas ir pietiekami daudz ari aviobumba), bet par to, vai so energiju var izmantot, lai kaut ko uzbuvetu (sakartotu).

Uz Zemes-pastav tikai viens vienigais dabiskais mehanisms, kas prot uztvert un uzkrat Saules energiju – padarit to lietojamu – un tas ir hlorofils.

c) Hlorofils – zalais dzinejs

Pec tam, kad Raditajs ielika dzivibas pirmsakumus, tas uzturesanai ir nepieciesams daudz energijas. So energiju piegada bariba, kuras avots – td vai citadi – ir zalie augi. Tikai zalie augi (un vel dazas bakterijas, kas funkcione pec td pasa principa) var uznemt Saules energiju, parveidojot to lietderigaka energijas forma, t.i., kimisko saisu energija, kas veido dzivo sunu molekulas. Sis process saucas par fotosintezi. Augi var uzkrat so energiju un radit baribu citam dzivajam butnem, pateicoties vinu sunas esosajam hlorofilam – zalai vielai, ko

satur hloroplasti zalo augu sunas. Ja nebutu hlorofila, saules gaisma butu pilnigi nelietderiga, un nebutu tas energetiski bagatas baribas, ar kuru dzivo augi, no ka partiek dzivnieki un cilveki. Bez hlorofila dzive uz Zemes nebutu iespejama. Nu, bet ka tad radas hlorofils … ?

Ja jums ir liela rupnica ar elektribu, elektrodzinejiem, augsti attistitu tehniku vienkop ar nepieciesamo informaciju (uz papira jeb prata), tad jus varat pagatavot dazdazadus darbagaldus un instrumentus. Ar darbagaldu un instrumentu palidzibu jus varat izgatavot vel attistitaku tehniku, lai pec tam to izmantotu sava fabrika. Bet, ja jums ir tikai elektrba (vai Saules starojums) un vairak nav neka – ne rupnicas, ne elektromotoru, ne darbagaldu, ne instrumentu, ne informacijas, ne stradnieku, – ka tad pati no sevis var rasties sarezgita tehnika vai rupnica?

Tas pats atttiecas uz seviski sarezgiti uzbuvetajiem hloroplastiem. Ka tad tie varetu rasties, ja nav ne mehanisma, ne to pagatavosanas plana un nav zinama tehnologija nelietderigas un pat kaitigas saules starojuma energijas uztversanai? Sis sicinas brinumrupnicas, kas sastav no tukstosiem sarezgitu molekulu, nevareja paradities vienkarsi tapat vien, ne no sa, ne no td! Ja pat dziviba butu radusies pati no sevis, td tulit pat butu gajusi boja, ja vienlaicigi nebutu radies ari hlorofils. Taja pasa laika ir japastav hloroplastu atrazosanas mehanismam, lai tas butu ari pectecu sunas. Preteja gadijuma tie mirs. Samera sarezgiti, vai ne…? Lai iedarbinatu tadu procesu, vajadzigs gudrs Konstruktors. Vairak par so jautajumu lasiet gramata Nature – Design and Designer (skat. literaturas sarakstu).

B. Dzivie organismi ir sarezgiti

Saskana ar evolucijas modeli dzivba ir radusies pirms daiiem miljardiem gadu pirmejos udenos. Pirmatneja okeana nedzivaja haosa vajadzigas molekulas nejausi saduras cita ar citu, ka rezultata radas arvien vairak un vairak sarezgitaku molekulu. la turpinajas lidz tam bridim, iekam neparadijas ta molekula, kas bija spejiga atrazot pati sevi, kura ari radija dzivibu. Un td talak.

Evolucionari uzskata, ka jo ilgak kaut kas eksiste, jo vairak iespeju, ka tas attistisies par kaut ko augstaku. Godigi sakot, si ideja izklausas

visnotal vilinosi. Katra zina Darvina laikos, kad zinatnieki vel maz aptvera organismu neiedomajamo sarezgitibas pakapi, td ari nelikas nereala. Bet jo vairak mes uzzinam par sunu lcimisko uzbuvi un struk

turu, jo skaidrak saprotam, ka dziviba nekad nebutu varejusi no nedzivas materijas haosa rasties pati par sevi.

Un ar kadam vel problemam mes saskarsimies, ja pielausim, ka nejausu procesu rezultata nevilsus varejusi izveidoties vienkarsa olbaltumviela? Ka jau redzejam, saskana ar Otro termodinamikas likumu, visas kadreiz izveidojusas rnolekulas laika gaita sairs, ja tas kaut ka netiks uzturetas un saglabatas dziva suna. Jo sarezgitaka molekula un jo augstaka temperatura, jo atrak td sairst. Tomer intereses pec iztelosimies sadu absurdu un neticamu situaciju: a) molekula, kas kadreiz izveidojusies pirmatneja okeana, nekad vairs nesabruk; b) turpat pie sis molekulas sasniedzambas robezas ir ari visi sunas molekulu veidosanai nepieciesamie elementi.

a/ Iespejamaba

Iedomasimies, ka gadijuma rakstura reakciju rezultata minetaja okeana jarodas vienkarsai olbaltuma molekulai, kas sastav no 100 aminoskabem. Ka zinams, pavisam ir divdesmit aminoskabju veidi, kas tiek izmantotas ka «buvakmeni» olbaltumvielu sinteze. Atbilstosi matematiskajai teorijai, varbutiba, ka si molekula no simts dalam bus

veidota pec noteikta parauga, ir 1:20100 Tas it tas pats, kas 1:10130 Vai, citiem vardiem sakot, tas ir 1:10 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 (kopsumma 130 nullu).

Skaitlis, kas atrodas kapinataja, ir parlieku liels, lai butu pratam aptverams. Lai to kaut vai aptuveni iztelotos, ka piemeru minesim dazus aprekinus.

Tipografijas krasas linija, kas redzama nakamaja lappuse, satur apmeram 1000 000 000 000 000 000 (1018) elektronu. Iedomajieties, ka jums jamekle viens noteikts elektrons, kas ir smagaks neka citi. Ja meklesanas atrums ir tukstos elektronu sekunde, Jums vajadzes 30 miljonus gadu, lai tos parbauditu vienu pee otra. Bet iedomajieties, ka jums jamekle sads elektrons visa Visuma. Tas tiesam butu parmerigi liels darbs! Katra elektrona parbaudisana pec kartas panemtu

20. att. Si krasas linija (10 x 1 x 0,001 mm) satur vairak ka 1 000 000 000 000 000 000 elektronu. Ja jus ik sekundi caurskatitu 1 000 elektronu, paietu 30 miljonu gadu, iekams jus tiktu ar so darbu gala.

neiespejami daudz laika. Tadejadi naksies meklet citu salidzinajumu, kura elektroni netiktu iesaistiti viens pec otra, bet visi kopa vienlaicigi.

Viss Visums – visas galaktikas, zvaigznes un planetas, kopa nemtas, satur apmeram 1080 elektronu un citu analogiska izmera dalinu. Iztelosimies, ka visas sis dalinas vienlaicigi nonak mijiedarbiba ar visam citam dalinam miljards reizu sekunde, un tas notiek trisdesmit miljardus gadu ilgi (pec evolucionaru domam – maksimalais Visuma

vecums). Bet ari tada gadijuma notiks tikai 1080 x 109 x 1018 = 10107 reakciju. Pietrukst 10130 : 10107 = 1023 reakciju, lai pee varbutibas teorijas varetu rasties olbaltumvielas molekula. Tatad musu gadijuma pat tukstos miljardos miljardu visumu nevaretu notikt pietiekams reakciju skaits, lai varetu kaut vai ar vienu procentu parliecibas teikt, ka vienkarsa olbaltumviela radusies pati par sevi. Ko tad vel runat par salidzinosi nelielo pirmatnejo okeanu uz Zemes, kura nebija nemaz tik daudz aminoskabju, turklat tas visas tulit pat izirtu u.tml. Un visbeidzot, olbaltumviela, kas sastav tikai no simts dalam, ir parlieku vienkarsa, lai butu dziva…

Varbutba, ka viens gens – genetiska materiala (DNS) dala, kas nodrosina olbaltumvielas atrazosanu, – radisies nejausi, lidzinas 1/10600 (tas ir, vieniniekam ar sessimt nullem!).

Ja jums nav saprotami visi sie aprekini, jus tomer spesit apjaust, ka pat viena «dziva molekula>> nevar rasties nejausi. Bet tagad iedomajieties, ka vienkarsaka pazistama patstaviga dzivibas forma – mikrokoks – sastav apmeram no 200 000 sareigitu molekulu.

Viena parasta cilveka aknu suna sastav – ne daudz, ne maz – no 53 miljardiem sarezgitu saliktu olbaltumvielu molekulam. Cilveks sastav

aptuveni no 50 000 000 000 000 sunam, kas ir bezgala sarezgitas un dazadas pec savam funkcijam un uzbuves. Un jus vel arvien spejat noticet, ka viss tas iznacis nejausibas pec? Neticami!

b/ Seciba

Pat ja suna jau ir tukstosiem saliktu olbaltumvielu molekulu un pietiekams daudzums genetiska materiala, vienalga dzivibas taja nebus! Aminoskabem olbaltumvielas jasakartojas noteikta seciba, ka sakartoti burti vardos vai vardi gramata. Ja burtu vai vardu sakartojums ir nepareizs, gramatai zudis jega, un neviens no tas netiks gudrs. Savukart genetiskajam materialam (DNS) jasatur sevi apraksts vai «programma», ka buvet sunu. Ja si programma ir bezjedziga, dziviba suna nerodas.

Dazi zinatnieki uzskata, ka vienas sunas genetiskais materials satur sevi tadu informacijas daudzumu, cik 1000 gramatu, no kuram katrai ir 6001appusu pa 500 vardiem katra. I-as butu apmeram 400 Bibeles.

21. att. Izberot burtus no Eifela torna, neuzrakstisies gramata. Tikpat neiespejami ir ari, ka dziva suna varetu izveidoties nejau”si.

22. att. Varbutiba, ka dziva suna radisies pati no sevis ka gadijuma rakstura procesu rezultats, pielidzinama iespejai, ka pertikis spes uz datora nodrukat visu Bibeli 400 reizes bez kaut vienas kļudas.

(Citi zinatnieki pat apgalvo, ka viena suna sevi satur vairak informacijas neka visas pasaules gramatas, kopa nemtas.) Tadejadi varbutiba, ka suna var rasties pati no sevis, lidzinas vismazakais tam, ka kaut kads pertikis 400 reizu parrakstis pilnu Bibeles tekstu uz datora bez nevienas kludas! Pateiksim to pasu domu citadak. Si varbutiba vienada ar tada atgadijuma iespeju: jus pasviezat gaisa piecus miljardus burtu, un tie automatiski sakartojas 1000 biezas, pardomatas gramatas. Evolucionari faktiski apgalvo, ka ja jus uzkapsit Eifela torn! Parize un nobersiet no td lejup burtus, tad visai ticams, ka sie burti izveidos gramatas. Galu gala, burtiem bus laiks sastapties, kamer tie lidinasies apkart…

Dzivibas izcelsanas evolucionistiskais modelis sevi satur milzumu vel neatrisinamaku problemu. Piemeram, sunas genetiskas informacijas (DNS) valoda veido tikai cetru burtu alfabetu un tam jatiek partulkotam (transletam) divdesmit burtu alfabeta valoda (jo olbaltumvielu molekulas sastav tikai no divdesmit dazadam aminoskabem). Lai veiktu so translaciju, nepieciesamas seviski specifiskas «translacijas olbaltumvielas» – fermenti. Fermenti ir sarezgitas olbaltumvielu molekulas, kas nodrosina un kontrole kind notiekogos procesus. Bet sie pasi fermenti – olbaltumvielas – var veidoties tikai ar citu fermentu, olbaltumvielu, palidzibu – kuri savukart var izveidoties ar fermentu, kas ir «translacijas olbaltumvielas>>, palidzibu.

Visiem procesiem suna jabut ideali saskanotiem vienam ar otru. Ja tas nenotiek, nav ari dzivibas. Tadel, ja pat suna ir tukstosi olbaltumvielu molekulu, pietiekams genetiska materiala daudzums un <>, ka suna uzbuveta, suna vienalga nebus dzivotspejiga. Vajadzigs vel, lai katra molekula pilditu savu funkciju vajadzigaja bridi un vajadzigaja atruma. Visam molekulam jabut labi organizetam. Tikai organizetas sunas vares dzivot.

Loti ipatneja dzivo radibu olbaltumvielu ipasiba ir td, ka tas ir veidotas tikai no td sauktajam kreisajam aminoskabem (tas nozime, ka, speciali apgaismojot, tas novirza gaismas staru pa kreisi, tas ir, preteji pulkstena raditajam). Visas olbaltumvielas visos visas pasaules organismos ir buvetas tikai no kreisajam aminoskabem (iznemot dazus izcili retus gadijumus). Ja olbaltumvielas butu veidojusi dabigi procesi ka evolucija, tas saturetu vienadu skaitu labejo un kreiso aminoskabju. Tad to saturs procentuali butu 50:50. Tomer ar dzivajam butnem ir td, ka pat viena olbaltumvielas sastava iekluvusi labeja aminoskabe padara attiecigo olbaltumvielu nederigu! Visos miljardu miljardos Zemes dzivo butnu olbaltumvielu nav nevienas ar labejam aminoskabem!… Manas acis tas ir Raditaja maksliniecisks zests, it ka joks,.kas lick.pasmaidit par rnatematiku un varbutibu. ‘

Vel viena problema slepjas tur, ka atseviski genetiska materiala elementi un olbaltumvielas ir «naidigi» viens otram. Ja vini atrodas kind briva stavokli, tad tie savstarpeji viens otru iznicina.

Un visbeidzot, molekulam janoturas noteikta savstarpeja izvietojuma, jo preteja gadijuma nevares noritet vajadzigas reakcijas. Tam

kalpo pa pusei caurlaidiga sunas membrana – unikala konstrukcija, kas ir caurlaidiga baribas vielam (savadak suna ciestu bada), bet necaurlaidiga sunas ieksejam vajadzigajam molekulam. Tapec membranai jabut puscaurlaidigai. Tada td ir ap katru kermena sunu. Membrana ir veidota no olbaltumvielu molekulam un taukiem, kas var funkcionet tikai, kad tos savakusi kopa… td pati pa pusei caurlaidiga sunas membrana! Bet tadas tacu sakuma nebija! Par so jautajumu ieteicams izlasit R. B. Blisa gramatu Origin of Life.

Vīrusi

Ilgu laiku zinatnieki uzskatija, ka virusi ir tas iztrukstosais posms, kas aiznem starpstavokli starp dzivo un nedzivo dabu. Vini ir tik siki un vienkarsi, ka nevar tikt uzskatiti par dziviem organismiem: vini neelpo (atskiriba no dzivam butnem) un nevar patstavigi vairoties. Vairums virusu sastav tikai no gabalina genetiska materiala, ko sedz olbaltumvielu apvalks.

Virusi spej vairoties tikai, atrazdamies dzivu bakteriju, augu, dzivnieku, cilveku sunu iekspuse. Pat ja Zemes «pirmeja buljona»

nejausi ieklistu kads viruss (tada varbutiba lidzinas 1/102000), nekas

nenotiktu. Viruss var savairoties tikai ar ipasu sarezgitu olbaltumvielu molekulu (fermentu) palidzbu, kurus satur dzivas sunas. Savukart Me fermenti var veidoties tikai ar citu fermentu palidzibu, kas atrodami tikai dzivos organismos.

Pee zinamam pardomam zinatnieki atteicas no idejas, ka virusi rodas pasi no sevis. Tie tacu var eksistet tikai tad, ja ir dzivas sunas. T”a ka vel pirms virusu rasanas pasaule jau bija jabut parastam (saliktajam) sunam. Musdienas tiek uzskatits, ka virusi ir dala no savu vietu zaudejusa, parazitejosa, degenerativa rakstura genetiska materiala.

Secinajumi

Dzivu organismu rasanas iespeja nejausu notikumu virknes rezultata ir pilnigi nereala.

1. Atbilstosi Otrajam termodinamikas likumam, sarezgita molekula

loti atri izirst; paaugstinot temperaturu, sis process paatrinas.

2. Elementi, kas nepieciesami saliktas molekulas veidosanai, nevar

but lielas molekulas sniedzamibas robezas visi vienlaikus.

Termodinamika:

- Pirmais likums

- Otrais likums

Aminoskabes:

- nedrikst sairt

- jabut pieejamam

Varbutaba:

- nejausi jarodas aminoskabem

- no 100% kreisajam aminoskabem nejausi jarodas olbaltumvielu molekulam

Informacija:

- ka buvet sunu

- jabut nolasamai

- jabut talak nododamai Translacija:

- cita valoda

- vajadzigaja laika

- vajadzigaja atruma

Barosanas/energija: – uznemsana – parstrade – pateresana

Mehanisms, kas atbrivo no atkritumiem

Dalinas briva stavokli var iznicinat viena otru Atrazosanas mehanisms Pilniga procesu saskana

Dazadam dalinam janoturas kopa (puscaurlaidigas membranas)

23. att. Dziviba iespejama tikai, VIENLAIKUS izpildot VISUS noraditos apstaklus.

3. Varbutba, ka olbaltumvielas un genetiska materiala komponenti pasi par sevi sakartosies vajadzigaja secba, ir neiedomajami nieciga.

4. Olbaltumvielam jasatur 100% kreiso aminoskabju, kaut ari dabigs process veidotu olbaltumvielas, kuras 50% butu labejas aminoskabes.

5. Lai izveidotos dziva suna, vienlaikus jarodas tukstosiem molekulu (fermenti, buvmaterials, genetiskais materials utt.). Pec pienemuma katrai no tam jarodas nejausi un jasaskaras ar visam ieprieksminetajam problemam.

6. Nepieciesama ari informacija -«programma» – par molekulas uzbuvi, lai td varetu tikt reproduceta.

7. Informacijai jabut ne vien absoluti pareizi «ierakstitai», bet tapat ari pareizi nolasitai un transletai.

8. Informacijai jabut nekludigi transletai vajadzigaja momenta un ar vajadzigo atrumu.

9. Visu so procesu realizacijai nepieciesama energija, tapec jau ieprieks jaeksiste baribas uznemsanas, parstrades un izmantosanas mehanismam.

10. Jadarbojas atkritumvielu neitralizacijai dzivaja sistema lidz

ekskrecijas bridim un jabut gatavam to izvades mehanismam.

11. Atseviski olbaltumvielu un genetiska materiala fragmenti ir savstarpeji «naidigi» un iznicinas viens otru, ja suna atradisies briva stavokli.

12. Pirmajam organismam, kas radies, jau no pasa sakuma vajadzigs atrazosanas (vairosanas) mehanisms, jo preteja gadijuma vins izmirs.

13. Visam sim funkcionalajam sistemam jabut ideali savstarpeji saskanotam un saturetam kopa ar puscaurlaidigu sunas membranu.

Visi cilveka meginajumi maksligi izveidot molekulu, kas kaut attali atgadinatu olbaltumvielu, ir cietusi pilnigu neveiksmi. Visizsmalcinatakajos eksperimentos ir izdevies iegut vien dazas aminoskabes, tatad tikai atseviskus «kiegelisus», kas ir daudz mazak, neka uzbuvet «katedrali», turklat dzivu katedrali, jo tam vajadzigs plans (inteligence). Pat ja cilveks kaut kad ari spetu radit dzivu organismu, tas tikai nozimetu, ka sa uzdevuma izpildei bija nepieciesama augsta intelekta koncentracija un visprecizaka laboratorijas tehnika.

Dazos eksperimentos, piemeram, slavenajos Millera eksperimentos veidojas vienkarsas aminoskabes. Bet tas nekavejoties tika izoletas un sasaldetas, tadejadi pasargajot tas no sadalisanas. Tacu precizi kontroleta saldesana dabiskos apstaklos nav iespejama. Pie tam sajos eksperimentos radas vienkarsas, viegli veidojamas aminoskabes, (kuras visas nebut nebija kreisas polarizacijas aminoskabes, ka tas dzivajam nepieciesams), turpreti dziviba ir buveta ari no loti sarezgitam aminoskabem.

C. Divainie dzivnieki

Evolucijas macibai viena no grutakajam problemam ir neskaitams daudzums originalu augu un dzivnieku, kam ir pasi neparastakie organi. Evolucijas teorija nevar izskaidrot to izcelsanos. Gluzi preteji, tie ir specigakie argumenti par labu uzskatam, ka dziviba nav radusies nejausu norisu rezultata, bet ir Raditaja radosa darba auglis, kam bijis ipass prieks veidot gis savadas butnes.

Viens no tukstosiem tadu butnu piemeriem ir skrejvabole-bombardieris Brachynus crepitans, kas izplatita visas pasaules dalas un dzivo netalu no strautiem un udenstilpem. Kad vabolei-bombardierim uzbruk ienaidnieks, vina pavers pret to mazus stobrinus, kas atrodas pie analas atveres. Pec tam seko maza zalve. Kad verdosais un sarmainais skidrums trapa ienaidniekam, tas dabu sapigus apdegumus. Ja aizsauts garam, tad izlaistais skidrums pienem zilgana tvaika makulisa veidu. Sis «dumu aizsegs>> kalpo, vabolei atkapjoties, turklat atbaida ienaidnieku, piespiezot to glabties begot.

Bombardierim ir divas dziedzeru grupas, kas izstrada skidrumu, kurs glabajas specialos maisinos un briesmu bridi tiek parliets uz istu <>. Pee tam uzreiz seko spradziens, kas izslac skidrumu no analas atveres stobriniem. Viss tas kopsumma atgadina raketi ar skidro degvielu. Skidrums ir indigs maisijums: 10% hidrohinona un 28% udenraza peroksida (parskabes). (Eksperimentali megene tads maisijums uzspragst momentali.) Vabole so maisijumu glaba maisinos kopa ar vielu, kas nepielauj spradzienu. Kad

maisijums nonak <>, stobrini, bet tapat vel jasagada iespeja izstradat uzreiz cetras vielas: hidrohinonu, udenraza parskabi, ierobezotaju un neitralizetaju. Lai iegutu gis vielas, vajadzigs sarezgits kimisks process. Ka gan vabole pilnigi nejausi butu varejusi izdalit visas gis vielas vienlaicagi un vajadzigaja daudzuma? Vel turklat nepieciesams sajaukt tas vajadzigaja vieta un vajadzigaja momenta, citadi vina pati varetu par to samaksat ar savu dzivibu.

Ja viss gis sarezgitais mehanisms butu izstradats pakapeniskas evolucijas rezultata, tam butu nepieciesamas miljoniem vabolu paaudzes! Turklat parejas stadijas vabolem varetu izradities kritiskas. Iedomajieties vien, ka vabole attistijusi visus sev nepieciesamos organus (kas pats par sevi vien jau ir brinums!), bet vel neprot izdalit sev vajadzigos skidrumus. Un luk – tuvojoties ienaidniekam, vina pavers pret to savas pecpuses stobrus, bet… nekas nenotiek, jo ierocis vel nav gatavs. <> – un vabole ka nebijusi. Un td tas turpinas daudzu paaudzu dzives laika. Pee tam brinumaina karta vabolei attistas speja izdalit divus no vajadzigajiem lcimiskajiem komponentiem un sajaukt tos uzkrasanas maisinos… «Blauks!» – atskan spradziens, un vaboles vairs nav. Un atkal tas turpinas daudzu paaudzu dzives laika, – tikmer, kamer vabolei izstradajusies viela-ierobezotajs. Lieliski! Spradzienu vairs nav, vina vers stobrus pret paridaritaju, bet… nekas nenotiek. Vabolei vel nav izveidojies neitralizatora izstrades mehanisms ierobezotajam vajadzigaja momenta. Taatad atkal <> – un vaboles nav. Un atkal paiet paaudzu paaudzes. Un, nemot to visu vera, mes esam spiesti pienemt, ka visas gis uzspragusas un apestas vaboles vienalga ir turpinajusas vairoties! Jo preteja gadijuma vinu suga butu izmirusi.

Tomer beigu beigas viss ir gatavs. Vaboles ricba ir visi komponenti: divas izejvielas, ierobezotajs un neitralizators, kas iedarbojas tad, kad vajag. Evolucijas process savu rezultatu sasniedzis. Bet seit sakas pats sliktakais. Vabolei tuvojas pievilciga matite. Vabole pavers pret to savus stobrus un sauj… Ak, vai – zudusi vieniga vaboles iespeja izveidot gimeni! Ka gan vina td vareja rikoties?

Izradas, ka vinai vel nav izstradajies pats grutakais – pazitspejas instinkts; kad, kura bridi jasauj … lai trapitu ienaidniekam, nevis savai iespejamai draudzenei. Bez sa instinkta vabole td ari sai pasaule paliks vientula….

Es ticu, ka sis mazas vaboles un tukstosiem citu brinumaini veidotu butnu esamiba nav izskaidrojama ar kaut kadu evolucijas procesu, bet pateicoties vienigi Visspeciga Dieva radosajai darbibai.