4. Kā noteikt klints iežu vecumu 

4. Ka noteikt klints iezu vecumu

Preciza klints iezu un fosilo atlieku vecuma noteiksana, kas nav vecaki par pieciem lidz sesiem tukstosiem gadu, parasti nesagada grutibas. To veicina attieciga informacija, kas pieejama senaja literatura, vai salidzinasana ar citiem ieziem, kuru vecums jau zinams. Dazos gadijumos vecumu izdodas noteikt pec mala slanu kartas, kas nogulsnejies virs atrasta objekta (katrs slanis atbilst, pienemsim, vienam gadam). Tacu, ja objekts vecaks par pieciem tukstosiem gadu, tad vina vecums nevar tikt noteikts tiesa cela. Tad nakas izmantot dazadas teorijas un nemt talka paligaprekinus.

Evolucijas modelis paredz, ka visi procesi un likumsakarbas daba ir bijusi tadi pasi ka tagad, un konkreti, ja so procesu ilgums ari ir izmainijies, tad nedaudz. Piemeram, Zemes slana veidosanas vai klints erozija udenskrituma ietekme.

Sis pienemums nodevets par <>.

Tiek apgalvots, ka musdienu dabas likumu un procesu zinasanas ir pietiekamas, lai pasaule izskaidrotu jebko – pat tas rasanos un attistibu, vai ari, ka to pirmais formulejis skotu geologs Dzeimss Hatons: No evolucionaru viedokla fosiliju un zemes slanu vecumu vislabak noteikt ar «atskaites (markejoso) fosiliju>> un radioaktivo elementu

palidzibu.

A. Atskaites fosilijas

Daudzos Zemes garozas nogulu slanos ir atrastas fosilas atliekas, kas vairs nevio-na cita slani netiek atrastas. ‘Iadas fosilijas medz devet par «atskaites fosilijam». Saskana ar evolucijas teoriju tas ir dzivnieku vai augu parakmenojusas atliekas, kas dzivojusi attieciga laikmeta un pec tam izmirusi. Kad nogulumiezos atrod Was atskaites fosilijas, tad uzskata, ka gads slanis formejies taja pasa perioda, kura dzivojis atrastais augs vai dzivnieks. Tadejadi var tikt noteikts visu Zemes garozas geologisko noslanojumu vecums, kuri satur parakmenojusos augu vai dzivnieku fosilijas.

Ja kada slani atrod trilobitus (radijumi, kas lidzigi lielam mitrenem), tad saskana ar evolucijas modeli sa slana vecums ir no 220 lidz 660

12. att. Trilobiti «pierada» , ka Zemes slana vecums ir no 220 lidz 660 miljonien gadu.

13. att. Amoniti «pierada», ka konkretais Zemes garozas slanis datejams ar intervalu starp 70 un 220 miljoniem gadu.

miljoniem gadu. Ja atrod amonatus (galvkaju dzimta ar spiraliski saverptu gliemeznicu), tad attiecigais Zemes garozas slanis tiek datets ar intervalu starp 70 un 220 miljoniem gadu. Nogulumiezu slani atrastas zadataju atliekas norada uz vecumu, kas neparsniedz 100 miljonus gadu. Ja Zemes slani tiek atrastas fosilijas no pilnigi citas eras, neka rada atskaites fosilijas, tad… tas netiek nemtas vera.

Aplukota metode pilnigi balstas uz principa: pasiem senakajiem slaniem jasatacr pasu vienkdrsako dzivibas formu pedas. Slana arejais

izskats neko neliecirta par td vecumu. To nosaka tikai pec slani atrastajam fosilajam atliekam! Ja slani atrastas vienkarsas formas, tad tas skaitas sens, ja sarezgitakas – tad salidzinosi jaunaks. Tads spriesanas veids nepavisam nav zinatnisks. Vispirms tiek tikai uz ticibu pienemta evolucijas teorijas pareiziba un no tas izrietosais apgalvojums, ka fosilajiem izrakteniem japaradas zinama kartiba. Pee tam tas pasas fosilijas tiek izmantotas, lai pieraditu ieprieksminetas teorijas pareizibu. Acimredzami, ka sada tipa spriedumos izveidojas burvju loks.

Salidzinosi nesen tika noskaidroti dazadi fakti, no kuriem izriet, ka datesana, izmantojot «atskaites fosilijas» , nav drosa. Ar siem faktiem verts iepazities tuvak, jo mineta metode tiek uzskatita par pasu svarigako un tiek izmantota visu parejo vecuma noteiksanas metozu korelacijai, vai ari parejas metodes tiek atvasinatas no tas.

14. att. Tadi parakmenojusies koki liecina par to, ka nogulu slani veidojusies lo atri.

Sekojosie atradumi ir tik parliecinosi, ka neviens evolucionars neu~ drosinasies tos uztvert nopietni, aiz bailem tikt pieversts citai ticibai.

Sensacijas atskaites fosiliju pasaule

1. Daudzas vietas visa pasaule tika atrasti parakmenojusies kok kuru stumbri vienlaicigi atrodas divos vai pat trijos akmenoglu slano pie tam reizumis apgazti «kajam gaisa» (skatit 14. attela redzam fotografiju). Tada izskata Nukaslas tuvuma (Anglija) tika atrasts parakmenojies astonpadsmit metrus gars koks, kas pa diagonali caururba veselus desmit akmenoglu slanus. Minetais fakts pierada, ka visi slani radusies loti isa laika spridi, jo preteja gadijuma stumbrs vienkarsi butu paspejis satrudet. Bet pec evolucijas teorijas akmenoglu slanis veidojas tukstosiem vai pat miljoniem gadu!

Tas pats attiecas uz gigantiskajiem dinozauru izrakteniem. Pat uz sana gulosi, sie milzu dzivnieki slejas piecu metru augstuma. Ja nogulas veidotos milimetru pa milimetram loti ilgu laika posmu, dzivnieka likis saputu ilgi pirms tam, kamer butu pilnigi nogulu kartas parklats.

2. Amerikas Savienotajas Valstis (Virdzinijas un Pensilvanijas pavalstis) akmenoglu perioda slanos, kuri pec evolucijas modela skaitas 300 miljonus gadu veci, bija atrasti cilveka pedu nospiedumi. Nospiedumos konstateti trilobiti, no ka izriet, ka cilveki saminusi sos dzivniecinus, kad attiecigais zemes slanis vel bija miksts, t.i., ne velak ka 220 miljonu gadu pirms cilveciskam butnem ir «atlauts» eksistet!

3. 1860. gada Italija, netalu no Kastenedolo, un 1866. gada Kalifornija, Kalaveras apgabala atrada cilveku galvaskausus, kuru vecums bija noteikts vismaz ap 10 miljoniem gadu. 1880. gada tas pasas vietas tuvuma pie Kastenedolo tika atrasti divi bernu skeletini un sievietes skelets. Savulaik par siem atradumiem daudz tika rakstits prese, bet velak tie vairak vai mazak tika nodoti aizmirstibai. – N.B. Visi ieprieksminetie atradumi atklati kalnrupniecibas darbu laika pavisam nebojata veida, ciesi iesainoti» zemes blīvā. Raksts par so notikumu un literatura ir atrodams Creation Research Society Quarterly, 1974, p. 13-27.

4. Laiku pa laikam atrodas t.s. dzivas atskaites fosilijas, – tiek atklati floras un faunas parstavji, kuru fosilas atlikas kalpoja Zemes garozas slanu vecuma noteiksanai. Lidz 1938. gadam zivs celakants jeb latimerija kalpoja par raditaju tam, ka vinas atliekas saturosais slanis ir no 70 lidz 220 miljonus gadu vecs, jo si zivs nekad nebija sastopama velinaka laika perioda noslanojumos. Bet, paluk, 1938. un 1952. gados so zivi sveiku un veselu nokera dziludenos pie Madagaskaras krastiem. Citiem vardiem, slanis, kuru evolucionari uzskatija par 200 miljonus gadu vecu, varetu izradities noformejies tikai pirms 5000 gadiem.

Pirms daziem gadiem Kind atrada metasekvoju. Kaut gan so koku uzskatija par izmirusu pirms 20 miljoniem gadu, tagad tas aug visas

pasaules apstadijumos! Analogiski tika atrasti ari visi citi «dzivie izrakteni» – gan rapuli, gan zivis, gliemji un kokaugi. Drosi vien, ka sagaidami vel daudzi tadi atradumi, td ka lielaka dala «dzivo fosilo atlieku>> ir juras iemitnieki, bet okeanu dziles lidz sim laikam vel pa istam nav izpetitas. Kad jura tiks izmantota ekstensivi, tad tiks atrasti daudzi divaini dzivnieki ka tas notika ar (Plezio)zauru, kam piederosas apmeram pans nedelu vecas atliekas japanu zvejas kugis izvilka 1977. gada. Tas tika nofotografetas, izmeritas, nosvertas un panemti peldpleznu paraugi, bet, baidoties sabojat zivju kravu, tas tika iemestas atpakal jura. Japana par so atradumu daudz rakstija (tika izlaista pat speciala pastmarka), bet Rietumu zinatnieki diskusija atteicas piedalities. (1977, Oceans Magazine November-December, pp. 56-59; Creation ex Nihilo, March-May 1991; http://wwwgennet.org/facts/nessie.html).

5. Loti seni nogulumiezi biezi izradas novietojusies virs ieverojami jaunakiem. Piemeram, ASV, Vaiomingas pavalsti 300 miljonus gadu vecs slanis izpleties virs sesdesmit miljonus gadu veca slana. Tam ir trisstura forma ar 50 un 100 km garam malam un 3000 kvadratkilometru platiba. Saskana ar evolucionaru domam viss sis slanis ir uzstumies virsu jaunakajam zemes garozas slanim! Cits senaku slanu atrasanas piemers virs jaunakiem slaniem ir kalnu smailes Materhorns un Mitentops Sveice. Izeja no radusas situacijas tiek rasta tadejadi, ka tiek pienemts, – Materhorns kopa ar apkartejo kalnu gredu pdrbidajies 100 kilometrus uz to vietu, kur ari slejas sobaltdien. Mitentops, pec vairaku evolucionaru domam, ir ticis Sveice – ne vairak, ne mazak – no Afrikas!

Tomer gauzam divaini, ka parbidem paklautas bijusas tikai kalnu smailes (ka tas iespejams?) un ka sie divi kalni, kas atrodas tik tuvu viens otram, varejusi tur noklut pa tik dazadiem celiem. Vel turklat nav nekadu acimredzamu pedu no td, ka sada parvietosanas patiesam notikusi. Visos aprakstitajos gadijumos – un desmitos citu gadijumu

visa pasaule – slani, par kuriem ir runa, vienkarsi gul cits virs cita. Tie neatrodas necik dzili zem zemes, bet ir redzami ar neapbrunotu aci. Nekas neliecina par to, ka tie ir parvietojusies: ne plaisu, ne sagruvusu jeb sabirzusu klinsu iezu, ne laukakmenu, nedz olu un skembu. Pat pasu mazako ledaju tuvuma vienmer atrodas laukakmeni, bet seit no tiem nav ne minas. Ka kaut kas tads var but? Spekam, kas butu

nepieciesams, lai nobiditu tadu kalnu masu, vajadzetu atstat dzilas rievas zemes virsma, sadragat un izkaisit veselus klinsu iezu masivus!

Kaut kada zina pastav nelielas uzbides iespeja, neveidojot plaisas un laukakmenus, bet tikai, ieverojot 3 noteikumus: 1) slaniem jabut relativi maziem; 2) slaniem javeidojas, kamer vel tie miksti; 3) tiem jabut klatiem ar udeni. Miksti noslanojumi neplaisa un neveido laukakmenus, taja pat laika udeni to svars ieverojami samazinas, bet skidrums tiem kalpo ka «smerviela». Tadejadi vienam slanim vieglak uzslidet uz otra. Bet tada situacija varetu atgadities tikai katastrofalos apstaklos – Vispasaules pludu gadijuma.

Maigi izsakoties, iezu vecuma noteiksanas metode ar atskaites fosiliju palidzbu ir visnotal apsaubama. Kad teorija nesaskan ar istenibu, izeju mekle visdivainakajas un neticamakajas hipotezes, citadi visas evolucijas buves izjuks ka karsu naming. No zinatniska viedokla evolucijas teorija kritiku neiztur. Tas ir neaugligas fantazijas, – ola bez vistas.

B. Radioaktivie elementi

a) Urana-svina metode

Urans (U) ir radioaktivs elements, kas laika gaita sabruk virkne citu

elementu, kamer visbeidzot parversas ipasa veida svina (svin radioaktivaja izotopa). Lai puse noteikta urana daudzuma parverstc svina, ir japaiet 4,5 miljardiem gadu. Taa ka urana sairsana velkas ti ilgi, to izmanto, lai noteiktu pasu senako objektu vecumu.

Savukart jaunakas izcelsmes organiskajam vielam vecumu nosak; izmantojot radioaktivo oglekli (C).

Der atcereties, ka sis metodes izmantosana stajusas jau pec tan kops bija pilnigi noteikts dazadu iezu slanu vecums ar atskaites fosil ju metodi. Tadejadi radiologiskas metodes nav neatkarigas, bet atrc das jau izveidota sistema. To rezultati vienmer tiek parbauditi a atskaites fosiliju metodi.

Vispirms zemes slana vecums tiek noteikts ar atskaites fosilij metodi, kuru vecums tiek uzskatits par zinamu. (Ka jau tika minet; isteniba to vecums nebut nav zinams, jo to nosaka, vadoties pe pienemuma, ka vienkarsako organismu atliekas ir simtiem miljon gadu vecakas neka sarezgitaku organismu atliekas.) Pec tam tie noteikts urana un svina daudzums, ko satur sis slanis. Ja svina attiec: ba pret uranu izradas tada pati ka kadam citam slanim, tiek uzskatit; ka siem slaniem ir vienads vecums. Ja iegutais cipars atskiras no ja zinamajiem, tad slana vecums tiek izrekinats pec formulam, ku nemts vera urana sabruksanas atrums.

Mineta metode ir apsaubama cetru turpmak mineto iemeslu del. L Radioaktivo elementu metodi izmanto tikai pec tam, kad dazadZemes slanu vecums tiek pilnigi noteikts, izmantojot atskaites fosili

ju metodi. Radiologiskas metodes tapec nav isti neatkarigas, bet i

ietilpinatas eksistejosa sistema.

2. Nav iespejams izdibinat, kads urana, svina un sabruksana starpelementu daudzums pamatieza sastava atradas sakuma. Citier vardiem sakot, jus varat atrast maz urana un daudz svina, kas uzve dinas jus secinat, ka iezis ir vecs. Istenba tas var but ari jauns, bet a lielu sakotnejo svina saturu.

3. Daba neviena sistema nav noslegta. Citiem vardiem, uranu u: svinu, piemeram, var no ieziem izskalot pazemes udeni, kas cirkul zemes garoza, un tas viegli un pastavigi ari notiek. No otras puse,’ parastais svins viegli uznem vieglas dalinas (brivos neitronus) n, apkartejiem ieziem, tadejadi veidodams radioaktivu izotopu, kas var

15. att. Alpu virsotne Materhorns esot veicis 100 km garu cefu uz to vietu, kur atrodas tagad.

16. att. Ilustracija radioaktivo elementu metodei.

Cik ilgi ir tecejis krans, var pateikt tikai ja: (1) ir zinams, cik daudz ndens bija trauka sakuma, (2) ir zinams, ka krana tecesanas atrums vienmer bijis konstants, un (3) sistema vienmer ir bijusi «slegta», t.i., nekads Wens daudzums nav trauka ietecejis vai iztecejis no trauka pa citiem celiem.

novest pie maldiga secinajuma par sakotnejo urana un svina attiecibu izpetamaja iezi. Gan urana izskalosana, gan svina parvertibas ir tikai divi no daudzajiem iemesliem, kalab ieza vecums var tikt stipri parspilets.

4. Radioaktiva elementa sabruksanas atrums nebut nav pastavigs lielums (atceresimies atombumbu, kura reakcija notiek momentani). Tiesa gan, jateic, ka sabruksanas atrums neizmainas pats no sevis, jo tas ir atoma ieksejais process. Bet ja, piemeram, uz tuvakas zvaigznes noticis spradziens – bet tas ir pilnigi ticami pat saskana ar evolucijas teoriju, – tad par Zemi bija jagazas td saukto <> un <> plusmai, kas bombardetu urana kodolus. Sis process izraisitu daudz atraku urana kodolu sabruksanu, un atbilstosi rezultata izveidotos lielaks svina daudzums ka normala procesa gaita. Tada gadijuma ar aplukojamas metodes palidzibu noteiktais ieza vecums butu ieverojami lielaks.

Turklat janem vera, ka svina un urana izotopi parakmenojum( sastopami visniecigako pedu veida, kas stipri apgrutina jebkadu t kvalitativo un kvantitativo analizi.

Divas citas analogiskas metodes izmanto attiecibas «kalijs – argon<, un «rubidijs - stroncijs>>. Abas sis metodes parbauda ar atskaites fos liju metodes palidzbu, tapec tas ir tikpat nedrosas ka iepriekseja, j ari seit paliek speka visas cetras minetas iebildes.

Pieminesanas verti ir atseviski ieveribas cienigi piemeri, kad likt~ lieta ieprieksminetas metodes. Ar «kalija – argona>> metodi bi: novertets, ka vulkanisks iezis, kas radies Havaju salas 1801. gada, trisarpus miljardus gadu vecs. Toties apleses pec citam metodem ta: pasam nabaga klinsu iezim no Havaju salam deva vecuma interva: no nulles lidz 3,3 miljoniem gadu!

b) Radioaktava oglekla metode (C-14)

Preteji «urana – svina>> metodei un atskaites fosiliju metode radioaktiva oglekla metode, kura izmanto oglekla radioaktivo iz, topu C-14, deriga tikai nosaciti jaunu objektu vecuma noteiksanai. ” oglekla sabruksana noris tik strauji, ka jau pec 5730 gadiem atlie tikai puse no sakotneja daudzuma (t.i., td pussabruksanas perioi lidzigs 5730 gadiem).

Vecuma noteiksana ar radioaktiva oglekla C-14 palidzibu ir lie deriga vienigi objektiem, kas nav vecaki par astoniem tukstosie gadu (vismaz, ja nenem vera tadas pasaules meroga kataklizmas I

Vispasaules pludus). Profesors V Lbijs, kas ir sis metodes izgurotajs, teicis: «Pirmas nopietnas grutibas mus sagaida, ja objek

vecums ir 8000 gadu. Vel senaku prieksmetu vecuma noteiksana metode sak uzradit kludas, kas uzkrajas, virzoties pa laika ska senatne pec astoniem gadu tukstosiem.» Tadejadi pat cilveks, kas t sai metodei (un evolucijai), atzist, ka dati par vecumu, kas parsnie~ astonas tukstosgades, nav visai ticami.

Metodes butiba ir sada: ogleklis C-14 veidojas atmosfera i slapekla (N-14) kosmiska starojuma ietekme. C-14 izturas tiesi tap ka parastais oglekla izotops C-12, tapec adekvati rada oglekla diok; du – oglskabo gazi. Oglekla dioksidu no gaisa uznem augi, to fotosi tezes procesa parstradajot baribas vielas. Dzivnieki partiek no augiem, un ogleklis veido vinu kermenus; vinu dzives laika oglekla, ka ari radioaktiva oglekla daudzums kermeni pastavigi atjaunojas. Kad augs jeb dzivnieks nomirst, oglekla piepludums vina kermeni izbeidzas, un C-14 no apkartejas vides vairs netiek absorbets. Vairs nekadi neatjaunojamais radioaktivais ogleklis C-14 organisma turpina sabrukt, tadejadi td paliek arvien mazak un mazak. Nosakot radioaktiva oglekla daudzumu mirusa dzivnieka kermeni, var noteikt vina naves laiku. Piemeram, ja dzivnieka kermena atliekas ir tikai puse sakotneja radioaktiva oglekla C-14 daudzuma, tas nozime, ka fosilajam atliekam ir 5730 gadu.

Pret so metodi ir vismaz tris iebildumi.

1. Nav iespejams noteikt, kads gaisa bijis sakotnejais radioaktiva oglekla C-14 daudzums. Pedejo gadu merijumi liecina, ka ik gadus rodas par 25% vairak oglekla C-14 ka sabruk. Tadejadi sa elementa daudzums gaisa senak bijis mazaks ka tagad – fakts, kas saskan ar radisanas teoriju. Tas tapat nozime, ka aprekini pec minetas metodes vienmer dod parspiletu rezultatu.

2. Taapat ka gadijuma ar «urana – svina>> metodem, radioaktiva oglekla sabruksanas atrums ar laiku vareja mainities, piemeram, kaut vai ieprieksmineto dalinu blakusiedarbbas del (neitrino un brivie neitroni).

3. Ne visi organismi piesaista vienadu parasta un radioaktiva oglekla daudzumu. Piemeram, nosakot ar radioaktiva oglekla metodi dazu musdienas dzivojosu molusku caulu vecumu, izradijas, ka tas ir 2300 gadi.

Secinajumi

1. Par piectukstos gadiem jaunaku objektu vecuma noteiksana var tikt veikta tiesi un ar lielu precizitati, bet, to izdarot senakiem objektiem, nepieciesamas korelacijas teorijas un datorprogrammas aprekiniem.

2. «Vistipiskako», t.i., visvairak pazistamo fosiliju izmantosana vecuma noteiksana ir balstita uz t.s. burvju loka principa. Tiek apgalvots, ka tikai senakie nogulu slani satur vienkarsako organismu fosilas atliekas. Tacu ja «senaja» slani atrod vel musdienas dzivojosu organismu fosilijas, tad tas skaitas slana «nesenas izcelsanas» piemers, bet visi dati, kas norada uz pretejiem secinajumiem, tiek kaut kada veida <>.

3. Parakmenojumu pasaule atrasti simtiem faktu, kuri ir izteikti pretrunigi evolucijas teorijai.

4. Klinsu iezu vecuma noteiksanu ar radioaktivo elementu palidzibu saka lietot tikai pec tam, kad ar atskaites fosiliju palidzibu bija sastadita evolucijas hronologiska skala. Tapec radiobiologiskas metodes, nebudamas neatkarigas, nav precizs instruments, lai pieraditu Zemes arhaisko vecumu.

5. Nav iespejams uzzinat, kads bijis sakotnejais urana un svina sa

turs iezi, tapat ari to, vai noraditie elementi nav paklavusies kaut

kadam blakusizmainam Zemes vestures laika. T”apat trukst stin

gras parliecibas, ka nekad nav mainijies radioaktivo elementu

sabruksanas atrums.

6. Nepastav reali un neatkarigi pieradijumi, ka Zeme ir tik arhaiski

sena, tacu evolucionari ir ieintereseti to apgalvot, lai varetu

izskaidrot dzivibas un visu tas formu izcelsanos dabiskas attistibas

cela.

Varetu izverst vel vairak iebildumu pret minetajam vecuma noteiksanas metodem. Pilnigakai informacijai un literaturas avotu apskatei iesakam gramatas: H. M. Moris «Scientific Creationism» un P S. Teilor The Illustrated Origins Answer Boolv>.

Musu aplukoto metozu analize rada, ka evolucijas teorija daudzejada zina lidziga ticibai, turklat ta biezi balstas uz «apburta loka>> tipa spriedelejumiem. Visi dati, kas norada uz Zemes nelielo vecumu, tiek atmesti (sk. ari 6.nodalu), bet atradumi, kas apliecina aplami noteiktu eru, tiek ignoreti. Nakamaja nodala mes izskatisim dazus dabas likumus, kurus nevar nenemt vera un kuri skaidri norada uz evolucijas neiespejambu.

17. att. Laika skala, ka to pienem evolucijas teorija. Zimigi, ka pat saskana ar evolucionariem, visas dzivnieku grupas paradijusas piepesi un vienlaicigi Kembrija perioda. (R.B.Bliss: Two Models: Evolution-Creation. Creation-Life Publishers, Inc.,

Sandiego, California, USA, 1978, p.35.).