37. E.Grīslis. Pārdomas par Rom. 5:6-8 

„Jo Kristus par mums bezdievīgiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi. Neviens tik lēti nemirs par kādu taisno. Par to, kas labs, jau drīzāk kāds ir gatavs mirt. Bet Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” Pāvila vēstule romiešiem 5:6-8

***

Šeit Pāvils kavējas pārdomās pie fakta, ka viņš nebija vienīgais neticīgais kristietības ienaidnieks. Ienaidnieku un grēcinieku netrūka, bet Kristus savā lielajā žēlastībā negaidīja, kamēr tie sāks laboties, bet pestīšanas nolūkā mira krusta nāvē, lai tur izpirktu grēka sodu. Viņš mūsu vietā – tas ir, Viņš, bezgrēcīgais, mūsu, grēcinieku, vietā! Tā ir domu gaita, kas mums liek nodrebēt apziņā, ka bez šīs mīlestības pilnās pestīšanas mēs vēl tagad būtu grēkos, neticībā, neziņā un ar vienu vienīgu nākotnes izredzi: saņemt sodību mūžībā! Tagad mums var būt cerība. Un šīs cerības pamats ir Dieva žēlastība Jēzū Kristū. Par to ir vērts no visas sirds padomāt! Citādi mēs baznīcas dzīvi sākam uzskatīt tikai kā mūsu pašu organizatorisko pasākumu rezultātu, kur nu mēs varam rīkoties kā tas mums vislabāk patīk. Patiesībā baznīca ir Dieva tīrums, kur Viņš mūs audzina debesu godībai. Ja negribam augt kā nezāles, bet pievienoties zelta kviešiem, tad mūsu uzdevums ir augsts, pienākumi daudzi – svētība liela.

***

Mīļais Jēzu! Palīdzi man šodien apzināties, ka es neesmu pelnījis pestīšanu, bet tikai pērienu. Paldies Tev par mīlestības dāvanu, žēlastības solījumu un lielo cerību mūžīgai svētlaimei, dāvinātai un nenopelnītai! Āmen.