V.Bušs “365 x VIŅŠ” – 24.februāris 

Bet Pēteris Viņam sekoja no tālienes.. noskatīties, kā viss beigsies (MT.26:58)

Skatīties Jēzus ciešanās! Naktī Jēzus, saistīts, tiek aizvests no tumšā Ģetzemanes dārza. Tagad viss sāk līdzināties teātrim: uz skatuves norisinās mežonīga scēna. Pēteris ir nosēdies kā skatītājs parterā. No tā brīža viņam blakus ieradušies daudzi skatītāji, kas ar lielāku vai mazāku ziņkāri grib noskatīties notikumu risinājumā.

Ko šajā brīdi pārdzīvoja Pēteris?

Bībelē burtiski teikts, ka viņš gribēja “noskatīties, kā viss beigsies”. Nē, kā viss beidzās, viņš neredzēja. Tādēļ, ka ar Jēzus saņemšanu un sagūstīšanu sākās lieta, kas nav beigusies vēl šodien. Jēzus tika piesists krustā, aprakts un augšāmcēlies. Viņš ieņēma troni pie Tēva labās rokas. No tā laika Tēvs ar Svētā gara palīdzību velk pazudušos grēciniekus pie Sava Dēla. Šis notikums turpinās vēl visā mūžībā, līdz nodibināsies jaunā pasaule, kurā mūžīgi izglābtie slavēs Dieva Jēru. Pēteris ne tikai neredzēja beigas, kā bija gribējis. Notika kas vairāk: pēkšņi viņu ierāva notikumā. Viņam uzbruka karavīri. Viņš aizliedza savu Pestītāju un atklāja sevi kā caurcaurēm pazudušu cilvēku. Kad vēlāk augšāmceltais Kungs viņam norādīja uz krustu kā grēku salīdzinātāju, viņš ticēja un kļuva Krustā Sistā liecinieks. Nē, viņš nepalika skatītājos. Viņš kļuva par līdzdalībnieku. Jā, vēlāk arī viņš pats mira pie krusta.

Jēzus ciešanām neder skatītāji. Te nav neitrāla stāvokļa. Ja mēs līdz ar Pēteri nekļūstam to līdzdalībnieki, tad kļūstam grēka apcietināti. Abos gadījumos ar mums un mūsos kaut kas notiek.

Kungs! Lai Tava nāve kalpo mums uz dzīvību! Āmen.