143. dziesma 

(1) Dāvida dziedājums.

Kungs,

uzklausi manu lūgšanu,

ieausies

manās vaimanās!

(2) Neej pie tiesas

ar Savu vergu-

neviens no dzīvajiem

nav taisns

Tavā priekšā!

(3) Ienaidnieks

vajā mani,

līdz zemei tas nospiedis

manu dzīvību,

nosēdinājis

mani tumsā

pie sen mirušiem-

(4) nu apguris

mans gars,

apjukusi

sirds manī!

(5) Atceros

senās dienas,

spriežu par visu,

ko Tu darījis,

par Tavu roku darbiem

es prātoju-

(6) plešu rokas

Tev pretī,

es – zeme,

kas slāpst Tevis!

(Selā.)

(7) Steidz man atbildēt,

Kungs,-

nīkst mans gars!

Neslēp

Savu vaigu no manis-

lai neesmu kā tie,

kam grimt bedrē!

(8 ) Liec man dzirdēt

no rīta

par Tavu žēlastību,

jo uz Tevi

es paļaujos,

māci man ceļu,

pa kuru man jāsataigā,

jo Tev pretī

savu dvēseli sniedzu!

(9) Glāb mani

no maniem ienaidniekiem, Kungs,-

pie Tevis

es patveros!

(10) Māci man

pildīt Tavu gribu,

jo Tu esi mans Dievs!

Tavs Gars ir vēlīgs,

ved mani

pa līdzenu zemi!

(11) Tava Vārda dēļ,

Kungs,

dzīvini mani,

Savā taisnībā

izpestī mani no posta,

(12) un Savā žēlastībā

iznīdē manus ienaidniekus,

pazudini manus pretiniekus,

jo es – Tavs vergs!