(1) Kādēļ
sazvērējušās tautas un ciltis čukstas uz tukšu vien? (2) Sastājušies zemes ķēniņi, valdoņi sadevušies kopā pret Kungu un Viņa svaidīto: (3) nomauksim viņu jūgu un nometīsim viņu virves!- (4) Kas debesīs sēž, nosmejas, Kungs izzobo tos, (5) tad uzrunā tos Savās dusmās, un Savā niknumā tos iztrūcina, (6) jo: Es iecēlu Savu ķēniņu pār Cionu, Manu svēto kalnu!- (7) Izstāstīšu Kunga lēmumu, Viņš man sacīja: tu – Mans dēls, šodien Es tevi dzemdināju! (8 ) Lūdz Man - Es došu tev tautas par mantojumu, par piederumu tev pasaules malas, (9) tu tās sadauzīsi ar dzelzs spieķi, kā podu tās šķēpeles salauzīsi!- (10) Tad nu, ķēniņi, esiet gudri, ņemieties prātu, zemes soģi, (11) kalpojiet Kungam bijādami un līksmojiet, drebēdami (12) skūpstiet Dēlu! Ka Viņš nesaskaistas, tad jūs pazustu ceļā: ātri gan iedegas Viņa dusmas! Svētīti visi, kas pie Viņa tveras!
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 72 mēn.
Astere / pirms 73 mēn.
Jānis / pirms 74 mēn.
guntabl / pirms 75 mēn.
Armands / pirms 76 mēn.