121. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.13:8 

„Jo mēs nekā nespējam pret patiesību, bet tikai par patiesību.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 13:8

***

Tikai dažos vārdos apustulis Pāvils ir iesaiņojis lielu dzīves patiesību. Cik gan nav ticis mēģināts no patiesības izvairīties, patiesību apgāzt, pat iznīcināt, un tai uzbrukt. Bet ātrāk vai vēlāk patiesība ņem virsroku. Tā pienāk mūsu modernie laiki un Bībeles mācība par seksuālo moralitāti liekas novecojusi. Bet tad parādās AIDS slimība un pat ārpus baznīcas stāvošie cilvēki pēkšņi iesāka sekot bibliskās moralitātes normām! Tā notiek arī politikā. Sauca vienu otru valstsvīru visdažādākos godināmos vārdos – līdz jāsaņem dūša un jāatzīst, ka tie nav bijuši goda, bet kauna laiki, kad nelikumīgi darbi ir strādāti gaišā dienas laikā un saņēmuši uzslavu! Kādu laiku šos briesmu darbus var noklusēt, bet pēc laika tie tomēr ir jārok ārā un jāatzīst. To prasa patiesība. Pat neticīgu cilvēku dvēselēs mājo šīs alkas pēc patiesības. Šīs dvēseles slāpes var uz laiku apturēt, bet ne apklusināt. Šāda notikumu gaita mūs nemaz nepārsteigs. Pasauli jau ir radījis Dievs un savā radībā ielicis šo orientāciju uz patiesību un nemieru ar nepatiesību. Tieši tādēļ mēs vienmēr drīkstam cerēt, ka patiesība galu galā ņems virsroku. Tā būs mūsu tautas prieka diena.

***

Visuvarenais Dievs! Es Tev pateicos, ka Tavas pasaules pamati ir spēcīgi un taisni, ka Tava roka vada dzīvi nešaubīgā rūpībā, un ka man nav jābēdājas, kas tad ar šo pasauli galu galā notiks. Uzturi tikai mani pie savas taisnības, lai nenoklīstu. Āmen.