12.14. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

14.decembris

Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis,

ka tiekam saukti ‘Dieva bērni’ – un mēs tādi arī esam.

Tāpēc jūsu līdzcilvēki jūs nesaprot:

tie nevar aptvert, cik ļoti Dievs mūs mīl.

Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni,

bet vēl nav atklājies, kas mēs būsim Viņa valstībā.

Mēs par to daudz nezinām, bet to gan:

kad mūs redzēs Dieva valstībā, mēs būsim Viņam līdzīgi,

jo mēs stāvēsim Viņa priekšā

un Viņu redzēsim Viņa godības pilnā spožumā.

Vēl gan neesam tik tālu,

bet ir pazīmes, ka mēs piederam Viņa valstībai,

kurā viss skaidrs, proti:

ja mūsu sirds mūs apsūdz un ja nīkstam pašpārmetumos,

tad zinām – un varam savu sirdi nomierināt ar to – ,

ka Dievs ir lielāks par mums,

lielāks Savā varenībā un Savā mīlestībā.

Un ka viss, arī tas tumšākais mūsu sirdīs,

guļ atklāts Viņa priekšā .–

Ja nu mūsu pašu sirdis mūs nenosoda,

tad vispār nekas nestāv Dieva un mūsu starpā.

Tad esam brīvi, neapgrūtināti,

runājam ar Dievu un Viņu uzklausāmies.

Tad dzīvojam nemāksloti Viņa priekšā un ar Viņu.

Tad atvērtām rokām varēsim saņemt to,

ko no Viņa izlūdzamies, jo mēs dzīvojam saskaņā ar Viņa gribu,

un darām, kas Viņam ir patīkams.

Mēs ticam Viņa Dēlam Jēzum Kristum, un mīlam cits citu,

kā Viņš mums pavēlējis.Kas to dara, paliek Viņā,

un Dievs darbojas viņā – garā un sirdī.

Un beidzot: mums ir zīme tam, ka Dievs ir mūsos:

Dieva Gars, ko Viņš mums deva,

no kā mums ir ticība un uztcība Viņam!

1.Jāņa 3:1-2; 19-24

1 Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. 2 Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.

19 No tā mēs zināsim, ka piederam patiesībai un varēsim savu sirdi Viņa priekšā klusināt, 20 ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas. 21 Mīļie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu, 22 un visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. 23 Bet šis ir Viņa bauslis, lai mēs ticam Viņa Dēla Jēzus Kristus Vārdam un mīlam cits citu, kā Viņš mums pavēlējis. 24 Kas Viņa baušļus tur, tas paliek Viņā un Viņš tanī, bet no tā mēs noskārstam, ka Viņš paliek mūsos, proti, no Gara, ko Viņš mums ir devis.