V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 16.marts 

Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu.. (Lk.23:33)

Mani apciemoja kāda māte ar bērnu. “Pasniedz rociņu,” viņa mazajam atgādināja. Tas man sniedza kreiso roku. Māte, būdama gudra sieviete, tikai pasmaidīja un teica: “Kreisā nāk no sirds.”

Arī te ir kāda nozīme, ka kreisā roka tuvāk sirdij nekā labā. Kādreiz esmu pārdomājis, kāda loma bija Jēzus kreisajai rokai. Un tad es atklāju: tā vienmēr stājas darbā tad, ja Jēzus kaut ko dara mīlestībā.

Pie Viņa atveda bērnus. Ar savu labo roku Viņš tos svētīja. Ar kreiso apkampa un vilka pie Sevis/

Viņš mazgāja Savu nogurušo mācekļu putekļainās kājas. Ar labo roku Viņš satvēra sūkli, ar kreiso turēja mācekļu nogurušās kājas.

Ar labo roku Viņš darīja zīmes un brīnumus. Kad izpaudās Viņa mīlestība, līdzdarboties vajadzēja arī kreisajai. Tā bija, kad Viņš izstiepa rokas un sauca: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi..” Tāpat bija  Ģetzemanes dārzā, kad Viņš sargādams turēja Savu roku mācekļiem priekšā, lai tos vajātāji neaizskartu: “Lieciet tos mierā!”

Jā! Jēzus kreisā roka nāca “no sirds”.

Tagad šī roka ir pienaglota. Tagad ir beigusies mīlestības pierādījumi! Triumfē nežēlīgā nagla! Vai tā tas ir?

Paldies Dievam – nē! Ir gluži otrādi: tieši šai šķietamā nespēka brīdī Jēzus roka dara vislielāko mīlestības darbu. Kāds, kas to ir sapratis, dzied: “Arī par mani, kas biju visļaunākais ienaidnieks, mīlestībā mirst Jēzus Golgātā.”

Kungs Jēzu! Mēs Tev pateicamies par Tavu bezgalīgo mīlestību! Āmen.