V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 14.marts 

Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietā, tad tie tur sita krustā Viņu.. (Lk.23:33)

Kādas varenas, brīnišķīgas pārmaiņas var radīt mūsu Dievs! To redzam pie krusta, kas bija sava laika riebīgs izgudrojums, cilvēka nežēlības manifestācija.

Tagad Dievs ņem šo riebīgo krustu un pārvērš par godības pilnu svētu priekšmetu. Viņš krustu pārveido par altāri, uz kura tiek pienests Upuris, kas beidzot, beidzot ienes mieru starp svēto Dievu un mums, grēciniekiem. Drūmais, baigais krusts kļūst par mīlamu altāri. Un Upuris, kas uz šī altāra tiek upurēts un kas visus pārējos upurus padara liekus, ir Jēzus. “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku,” ir teikts par Viņu.

Tagad mēs varam atrast mieru pie šī altāra. Še varam saņemt visu to mūsu piedošanu, ko mocīdamies ilgstoši esam nēsājuši līdz. Pie šī altāra mēs drīkstam izdarīt brīnišķu apmaiņu: visas mūsu dzīves tumšās, drūmās nastas uzkraut Krustā Sistajam. Un Viņa miers kā svētas straumes nolīst pār mums.

Godības apmirdzētais krusts! Mīļais altāris! Kāds Vecās derības vīrs psalmā mūsu dvēseli salīdzina ar putniņu, kam nav dzimtenes. Bet nu viņš var slavēt: “..putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu..”” – Dieva altāri, par kuru sacīts: “Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.”

Kungs! Atver mūsu acis Tavai lielajai krusta dāvanai! Dod mums še atrast Tavu mieru! Āmen.