V.Bušs “365 X VIŅŠ” – 13.marts 

Un Viņš, Savu krustu nesdams.. (Jņ.19:17)

Pa Jeruzālemas vārtiem iznāk gājiens: klaigājoši bērni, raudošas sievas, augstprātīgi priesteri, zaimojošs pūlis un romiešu leģionāri.

Un tad nāk Viņš – pasaules Ieprieca, Dievs, kas atklājis Sevi cilvēkā, – Jēzus! Tikko saredzams. Redz tika milzīgo, draudīgo, šausmīgo krustu, kas grīļojas uz Viņa pleciem.

Šis krusts ir īsts cilvēku izgudrojums. Tas dzimis kādās slimās smadzenēs un pirmo reizi izgatavots Kartāgā. Origens ziņo, ka krustā sistie dažkārt vēl divas dienas karājušies dzīvi.

Krusta izgudrotājs netika iesprostots vājprātīgo namā. Tieši otrādi! Romieši iekaroja un sagrāva Kartāgu, bet šo šausmīgo izgudrojumu viņi paņēma sev līdzi uzmājām. Krusts vai atombumba – cilvēka smadzenes perina vienmēr to pašu: mokas un ciešanas. Krusts bija Romas varas neredzamā puse. Roma bija krāšņa un dižena.Bet tās otra puse bija krusts!

Neizliksimies, ka uz mums tas neattiektos. Mēs bieži esam mēģinājuši realizēt savus plānus un gribu. Un tā esam sagatavojuši daudzus mazākus krustus citiem. Precēti vīri ir radījuši krustus savām sievām un otrādi. Bērni ir krustu cēlēji saviem skolotājiem. Kaimiņi var viens otru nežēlīgi mocīt.

Cik pareizi saka Bībele: „..cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām..”

Cik brīnišķs ir lielā Krustā Sistā apsolījums, ka var atdzimt jaunai dzīvei – dzīvei, kas pilna mīlestības.

Kungs palīdzi mums mīlēt – kā Tu mīlēji tos, kas Tev sagatavoja krustu. Āmen