Tad tie saņēma Jēzu. Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu. Tur tie Viņu sita krustā..(Jņ.19:16-18)
Kāds nomācošs, šausmīgs skats! Cik daudz ciešanu, posta, sāpju, rupjības un cietsirdības maršē šajā sāpju ceļā – vis dolorosa!
Tā var likties. Taču, ja ieskatāmies tuvāk, mums par izbrīnu šis sāpju ceļš pārvērsīsies par uzvaras ceļu.
Kad Romā ieradās kāds karavadonis uzvarētājs, ielas tika greznotas par godu viņam un viņa uzvarām.
Vai tas neliekas pavisam nepareizi, ja sakām: Jēzus Savu vis dolorosa pārvērš uzvaras ceļā?
Tomēr tā tas ir! Paskatieties! Tur jāj romiešu virsnieks, īgni lādēdamies par pretīgo pavēli. Bet drīz viņš visas pasaules priekšā apliecinās savu ticību Jēzum.
Raugiet Sīmani, ko piespieda palīdzēt Jēzum nest krustu. Kā šis vīrs iekšēji niknumā vārās! Bet pacietību! Drīz viņš apliecinās Jēzu kā savu Pestītāju no grēka, nāves un pasaules.
Un tur, Jēzum līdzi velkas kāds nelaimīgs noziedznieks. Arī viņš ir notiesāts uz krusta nāvi. Jau pēc brīža viņš piesauks Jēzu un ar Viņu ieies paradīzē.
Un pāri visam, ko nesaredz miesīgā acs: Jēzus ir pārvarējis elles spēkus un samīs tos zem Savām kājām – tā mums saka Bībele.
Kāds uzvaras gājiens! Pār vis dolorosa skan: Jēzus ir Uzvarētājs! Viss piepildīts!
Kungs! Uzvari arī mūsu sirdīs! Amen.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 74 mēn.
Astere / pirms 76 mēn.
Jānis / pirms 76 mēn.
guntabl / pirms 77 mēn.
Armands / pirms 78 mēn.