Pārdomes Adventa laikā – 16 

„ GAISMA SPĪD TUMSĪBĀ, BET TUMSĪBA TO NEUZŅĒMA” – Jņ.1:5

Visi, kas dabiskā prāta apgaismoti, uzņem gaismu, katra būtne ir apgaismota pēc viņas talanta un spējām. Bet žēlastības gaisma, kas dota cilvēkiem no ārpus un viņpus dabiskās gaismas, spīd tumsībā, tas ir , starp pasaules cilvēkiem, kuri akli ir akli un bez žēlastības, bet viņi to nepieņem, jā, viņi to pat vajā. To Kristus domā, kad saka: „Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu…” Lūk, Kristus bija pasaulē un starp cilvēkiem, pirms Jānis Kristītājs par Viņu atklāti sludināja, bet neviens Viņu neievēroja. Viņš bija cilvēku Dzīvība un Gaisma. Viņš dzīvoja un spīdēja, bet visapkārt bija tikai tumsa un tumsa Viņu neredzēja. Visi bija pasaulīgi akli un tumsonīgi. Ja viņi būtu sapratuši, kas Viņš ir, viņi būtu tam devuši godu kā saka sv. Pāvils: „Ja pasaules valdnieki to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu” – 1.Kor.2:8

Tā Kristus vienmēr ir bijis Dzīvība un Gaisma, pat pirms savas piedzimšanas no iesākuma un vienmēr tāds paliks līdz beigām. Viņš spīd visos laikos un visās radībās. Svētajos Rakstos caur svētajiem, praviešiem un saviem kalpiem, viņu vārdos un darbos, un Viņš nekad nav beidzis spīdēt. Bet ikvienā vietā, kur Viņš spīdēja, tur bija liela tumsa, un tumsa Viņu neuzņēma.

M.Luters „Iesākumā bija vārds” –sprediķa fragments