Pārdomas Adventa laikā – 17 

„ NĀCA CILVĒKS, DIEVA SŪTĪTS, VĀRDĀ JĀNIS” – Jņ.1:6

Kristus visur ir kā Gaisma, kas spīd tumsībā un kas netiek uzņemta: tā Viņš īpaši un miesā savā cilvēciskumā starp jūdiem ir parādījies, bet tie Viņu nekad neatzina. Tāpēc Viņa priekštecis Jānis nāca tikai ar vienu nolūku – lai Viņu pasludinātu, lai Viņu pazītu un saņemtu. Tādejādi šie vārdi saderīgi ar iepriekšējiem. Tā kā Kristus , spīdošā gaisma, netika atzīts, nāca Jānis , lai atvērtu cilvēkiem acis un lai liecinātu par vienmēr esošo, spīdošo gaismu, kura vēlāk bija jāuzņem, jāsadzird un jāatzīst bez Jāņa liecības.

…tāpat kā viņš (Jānis Kristītājs) nāca pirms Kristus un norādīja cilvēkiem uz Kristu, tāpat arī evaņģēlija sacītais vārds vienkārši ir tāpēc, lai pasludinātu un parādītu Kristu. To Dievs iestādījis tikai šī iemesla dēļ, tāpat kā Jānis Dieva sūtīts.  Tā kā tumsa pati nav spējīga uzņemt Gaismu, kaut arī tā spīd, tad Jānim tā ir jāatklāj un jāapliecina. Un dabiskais prāts pats to nav spējīgs uzņemt, lai gan šī Gaisma spīd visā pasaulē: tā ir jāatklāj un jāpasludina evaņģēlija vārdam.

Tagad mēs redzam, ka šo gaismu atnes evaņģēlijs – nevis no tālienes, nedz arī mums jāiet tālu. Lai to iegūtu; tā ir ļoti tuvu un tā spīd mūsu sirdīs; nevajag neko vairāk, kā vien uz to norādīt un pasludināt. Un tas, kas tagad to dzird pasludināt. Un tas, kas tagad to dzird pasludinātu un tic, tas atrod to savā sirdī, jo tāpat kā ticība ir tikai sirdī, tā arī šī gaisma ir tikai ticībā.

M.Luters „Iesākumā bija vārds” –sprediķa fragments

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress