Pārdomas Adventa laikā -3 

„UN DIEVS BIJA VĀRDS”-Jņ. 1:1c

Tā kā ir tikai viens Dievs, tad jābūt taisnībai, ka Dievs pats ir Vārds, kas bija iesākumā pirms visas radīšanas. Daži maina vārdu secību un lasa: „Un Vārds bija Dievs”, lai noskaidrotu, ka šis Vārds ne tikai ir pie Dieva un tas ir cita persona, bet arī, ka būtībā ir tikai viens patiess Dievs. Bet mums šos vārdus vajadzētu atstāt tajā kārtībā ir tikai viens patiess Dievs. Bet mums šos vārdus vajadzētu atstāt tajā kārtībā , kādā tie  te ir: „Un Dievs bija Vārds”.”un to tie arī nozīmē: nav cita Dieva, kā vienīgi patiess Dievs, un šim pašam Dievam arī pēc būtības jābūt Vārdam, par kuru runā evaņģēlists; tādējādi Dieva būtībā nav nekā , kas nebūtu Vārds. Ir skaidri pateikts, ka šīs Vārds ir patiesi Dievs, tātad ne tikai tas ir patiesi, ka Vārds ir Dievs, bet arī, ka Dievs ir Vārds.

Noteikti  šie vārdi runā pretī Ārijam, kurš māca, ka Vārds nav Dievs, tāpat ļoti liekas, ka tie ir labvēlīgi Sabēlijam, jo tie it kā jauc personas un tādejādi atsauc vai atceļ iepriekšējos vārdus, kas atdala personas un saka:  Vārds bija pie Dieva”

Bet evaņģēlist ar nolūku salika tā salika šos vārdus lai atspēkotu visus ķecerus. Ar to viņš šeit apgāž Āriju un piedēvē Vārdam patieso Dieva būtību sacīdams: „Un Dievs bija Vārds”, It kā viņš būtu sacījis: Es nesaku vienkārši, ka Vārds ir Dievs, ko varētu saprast tā, it kā dievišķums būtu piedēvēts tikai viņam un pēc būtības nebūtu viņa, kā tu, Ārij, apgalvo; bet es saku: Un Dievs bija Vārds, ko nevar saprast citādi, kā vienīgi – tā pati būtne, ko visi sauc par Dievu un par tādu arī uzskata, ir Vārds.

Un atkal lai šis Sabēlijs un prāts nedomā, ka es pievienojos viņiem un jaucu personas un atceļu to, ko jau sacīju, es atkārtoju un saku vēlreiz: „Tas bijā iesākumā pie Dieva”

M.Luters “Iesākumā bija Vārds”‘ – Jņ.1:1-14