Pārdomas Adventa laikā – 9 

„VIŅĀ BIJA DZĪVĪBA” – Jņ.1:3a

Kristus arī saka: „Ja jūs neticēsiet, ka Es tas esmu, jūs mirsiet savos grēkos.” Jņ.8:24. Un vēl: „Ja Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsiet brīvi.”To arī nozīmē vārdi: „Viņā bija dzīvība”Dieva Vārdam, kas bija iesākumā un kurš pats ir Dievs, ir jābūt mūsu dzīvībai, ēdienam, gaismai un pestīšanai. Tāpēc mēs nevaram sacīt par Kristus cilvēcisko dabu, ka viņš mūs dara dzīvus, bet gan dzīvība ir Vārdā, kas mājo miesā un dara mūs dzīvus. …

Jā, dabiskā dzīvība ir daļa no mūžīgās dzīvības, tās sākums, bet nāves dēļ tai ir gals, jo tā neatzīst un negodā to, , no kā tā nāk; grēks to pārcērt, tā ka tai jāmirst pavisam. No otras puses, tie, kas Viņam tic un atzīt viņu, no kā tie nākuši – tie nemirs nekad; šī viņu dabiskā dzīvība tiks atraisīta mūžībā, tā ka tie nekad nepiedzīvos nāvi, kā saka Jāņa ev. 8:51 ‘patiesi, patiesi Es jums saku, ja kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs ne mūžam!” Un vēl Jāņa ev. 11:25: „Kas Man tic, dzīvos arī ja mirs.”Šie un līdzīgi panti ir labi saprotami, ja mēs mācāmies pareizi iepazīt Kristu, kā viņš uzvarēja nāvi un atnesa mums dzīvību.

M.Luters „Iesākumā bija vārds” –sprediķa fragments

Viens komentārs

  1. lifrei saka:

    Lai mēs patiešām saprotam, ka Viņš ir mūsu dzīvība, ēdiens, gaisma un pestīšana. Jo Viņš tas ir! Lai nemeklējam to visu kaut kur citur, jo citur to neatradīsim.

Pašlaik komentāri ir slēgti šim rakstam.

Powered by WordPress