Pārdomas Adventa laikā-10 

„VIŅĀ BIJA DZĪVĪBA” – Jņ.1:4a

Bet, kad evaņģēlists saka: „Viņā bija dzīvība,” un nevis „Viņā ir dzīvība” un runā par pagātni, šos vārdus nežvadzētu saprast kā tādus, kas attiecas uz laiku pirms radīšanas vai sākuma laiku, jo viņš nesaka: „Iesākumā dzīvība bija Viņā,” kā viņš tikko teica par Vārdu, kas bija iesākumā pie Dieva; bet šie vārdi it jāattiecina uz Kristus dzīvi jeb to laiku, kad Viņš bija nonācis uz zemes, kad Dieva Vārds parādījās cilvēkiem un bija cilvēku vidū, jo evaņģēlists raksta par Kristus dzīvi, kurā Viņš izveda galā visas lietas, kas nepieciešamas mūsu dzīvībai. Tieši tāpat, kā viņš pagātnē saka par Jāni Kristītāju: „Nāca vīrs Dieva sūtīts,” un atkal: „Viņš nebija gaisma” ; tāpat vēlāk evaņģēlists saka par Vārdu: „Un Vārds kļuva miesa un mājoja mūsu vidū,” „Viņš bija pasaulē,” „Viņš nāca pie savējiem, bet savējie Viņu nepieņēma,” utt. Tāpat Kristus runā arī par Jāni Kristītāju: „Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd” Jņ.5:35

Tā arī te evaņģēlists saka: „Viņā bija dzīvība” un Kristus par sevi saka: „Kamēr Es esmu pasaulē , Es esmu pasaules gaisma” Jņ. 9:5 Tāpēc evaņģēlista vārdi vienkārši runā par Kristus nonākšanu uz zemes. Jo kā es teicu, vispirms, šis evaņģēlijs nav grūts, kā daži domā; tas ir padarīts par grūtu, meklējot tanī milzīgus un varenus noslēpumus. Evaņģēlists to ir uzrakstījis parastiem kristiešiem un viņš savus vārdus ir darījis pilnīgi saprotams. Jo kurš ignorēs Kristus dzīvi un nonākšanu uz zemes un mēģinās to atrast citādi, nevis debesīs sēdošu, – tas vienmēr kļūdīsies. Viņš ir jāmeklē tāds, kāds Viņš bija un kā Viņš nonāca uz zemes, un tad Viņā atrodama dzīvība. Te Kristus radīja mūsu dzīvību, gaismu un pestīšanu, te tapa viss, uz ko mums jātic par Viņu. Tas tiešām ir sacīts visatbilstošākā veidā: „Viņā bija dzīvība”,  – nevis ka Viņš nav mūsu dzīvība tagad, bet ka tagad Viņš nedara to, ko darīja toreiz.

M.Luters „Iesākumā bija vārds” –sprediķa fragments