Mārtiņš Luters “Galda Runas” – 55 

Pāvestības laikā es biju ļoti dievbijīgs mūks, tomēr biju tik bēdīgs un nomākts, ka domāju: Dievs man nav žēlīgs. Es noturēju mises un lūdzu. Tagad velns man iedveš citādas domas, ko nākas paciest. Viņš man bieži pārmet: ak, cik daudz ļaužu tu ar savu mācību esi aizrāvis līdzi! Reizēm pārbaudījumu laikā es mierinu un iedrošinu savu sirdi, uzklausīdams vienkāršus vārdus. Reiz mans biktstēvs , kam biju sūdzējis pavisam ģeķīgus grēkus, teica: „Tu esi muļķis! Dievs nedusmojas uz tevi, bet tu dusmojies uz Viņu!”Tie ir dārgi, lieli un brīnišķīgi vārdi, kurus viņš sacīja Evaņģēlija gaismā.